Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā
veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus
informēja VK.
Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo
aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – iegādes procesu veselības
resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma
aizsardzības resors.
Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto
aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi
vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju
vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas
risku.
VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums
Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2
miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu
iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus,
medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija
paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.
“Tomēr, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā,
NMPD izdevās iegādāties tikai 48% no plānotajām aizsargmaskām un 12% no
respiratoriem,” atzīmējuši revidenti.
NMPD un NVD, veicot individuālo aizsardzības līdzekļu
iegādes, prioritāri balstījās uz veselības resora aprēķiniem un vajadzībām.
Vienlaikus NVD aizsardzības līdzekļu iegādes veica ar rezervi, lai krājumi būtu
pēc iespējas ilgākam laika posmam un daļu no tiem varētu novirzīt arī citu
resoru vajadzībām. VK vērtējumā, līdz pat 27.martam tā arī nebija zināms, cik
un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā
līmenī.
Revīzijas iestādē atzina, ka veselības resors
aizsardzības līdzekļu iegādes veica apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un
izlēmīgi, taču ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija
definētas prasības iegāžu veikšanai, līdz ar to tas, kā veikt iegādes
atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē
un atbildībā.
Vērtējot iegāžu procesu NVD, Valsts kontroles
revidenti secināja, ka veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu
pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku. “Lai gan NVD ar direktora
mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības
līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās
darbību. Turklāt lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem
iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot
krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu,”
klāstīja revīzijas iestādē.
Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases
kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju atlasei VK neesot izdevies
iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika
izvirzīti. Valsts kontrolē uzsver, ka visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju
darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā – vienošanās ar
piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni
“WhatsApp” un tamlīdzīgi.
“Lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita
metodēm nav novērtējama. Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar
operatīvām metodēm. Visu revīzijā iegūto informāciju Valsts kontrole ir
nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir
uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu – vai
nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē,” informēja revidenti.
Tāpat iegāžu procesa laikā NVD tā arī nepubliskoja
informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65
piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tas Valsts kontrolei
liek secināt, ka tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas sekot līdzi un
uzraudzīt iegāžu procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt
sabiedrības bažas.
Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē NMPD un NVD
rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos,
parādoties informācijai par viltojumiem, veselības resora dienesti pēc savas
iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu, piesaistot gan
augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas, gan Patērētāju tiesību aizsardzības
centru un Veselības inspekciju. “Tiesa gan, pārbaudes netika veiktas visām
piegādāto preču partijām,” secināja revidenti.
Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta
līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas
sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai
valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.
Foto: no arhīva
