Vietējā policija mazākās un lielākās pašvaldībās Zemgalē ar
materiāli tehnisko bāzi nodrošinātas nevienmērīgi, secināts projekta
“Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un pieejamības
uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā” diskusijā.
Pasākumā piedalījās Valsts policijas Zemgales
reģionālās pārvaldes, kā arī Auces, Aknīstes, Bauskas, Jelgavas, Viesītes,
Vecumnieku un Tērvetes novada pašvaldības policijas, kā arī projektu vadītāji
no vairākām pašvaldībām. Diskusijas mērķis bija apkopot valsts un pašvaldības
policijas līdzšinējās sadarbības pozitīvos piemērus un identificēt galvenos
šķēršļus vēl labākai sadarbībai un efektīvākai rīcībai robežas abās pusēs, lai
caur konkrētiem priekšlikumiem rastu risinājumus veiktspējas un darba
kvalitātes uzlabošanai.
Diskusijas dalībnieki valsts un pašvaldību policijas
pašreizējo sadarbību Zemgalē vērtēja kā labu, taču sadarbībā ar kaimiņvalsts
kolēģiem minēja virkni neskaidrību, galvenokārt kompetenču sadales jomā. Tāpēc
atbalstāms ir nodoms projekta ieviešanas laikā veiktā pētījuma rezultātā
sagatavot un parakstīt trīs divpusējas sadarbības līgumus starp kaimiņos
esošajām pašvaldībām – Tērvetes un Jonišķu, Vecumnieku un Biržu, Aknīstes un
Rokišķu -, secināts diskusijā.
“Sniegto pakalpojumu uzlabošanā kā grūti
pārvaramu šķērsli gandrīz visi runātāji nosauca naudas līdzekļu un
cilvēkresursu trūkumu,” informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR)
sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Viņš arī klāstīja, ka pierobežas pašvaldības savās
teritorijās vēlas pastiprināt valsts policistu klātbūtni, sevišķi smagāku
likumpārkāpumu novēršanā, kad pašvaldības policistam, vai visbiežāk – policistei
– pietrūkst gan spēka, gan zināšanu vainīgo atklāšanā un aizturēšanā. Kā
pozitīvu faktoru kārtības sargi minēja vietējo iedzīvotāju pieaugošo
uzticēšanos policijai.
Tāpat municipālās policijas pārstāvji vērsa uzmanību
uz nevienmērību materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā starp mazām un lielākām
pašvaldībām, ņemot vērā katras pašvaldības situāciju. Piemēram, Viesītes novadā
ir 12 ezeru, bet ūdens piesārņojumu un malu zvejniecības atklāšanai
nepieciešamais ekipējums ir ļoti pieticīgs. Turklāt novadā ir arī 80 hektāru
lielais Ilzu ezers, kura aptuveni puse teritorijas atrodas Latvijas, bet otra
puse – Lietuvas teritorijā, un kārtības sargu sadarbība ir īpaši nepieciešama.
Toties Jelgavas novadā pašvaldības policijai, galvenokārt piesaistot Zivju
fonda atbalstu, iegādāts mūsdienīgs tehnisko līdzekļu arsenāls – kvadricikls,
drons, nakts redzamības monoklis, termokamera, laiva ar spēcīgu dzinēju un
eholots iekšējo ūdeņu novērošanai un zivju resursu aizsardzībai.
Diskusijā secināts arī, ka daudzās pašvaldībās
izveidots iespaidīgs videonovērošanas kameru tīkls, tostarp ar minētā projekta
atbalstu, tāpēc rodas nepieciešamība izgatavot šādu kameru izvietojuma digitālo
karti, lai vajadzības gadījumā kārtības sargi operatīvi varētu piekļūt
uzkrātajai informācijai. Arī šo priekšlikumu ņems vērā projekta ieviešanas
turpinājumā, uzsvēra Kālis.
Līdzīgas diskusijas projekta partneri patlaban
organizē arī Lietuvas pusē, bet novembra beigās, tiekoties visiem projektā
iesaistītajiem partneriem, kopējā diskusijā sagatavos priekšlikumus apjomīga
pētījuma norisei un rekomendāciju izstrādei pierobežas glābšanas dienestu un
sabiedriskās kārtības sargāšanas institūciju sadarbības pilnveidošanai arī
citās, projektā neiesaistītajās pašvaldībās.
Jau vēstīts, ka ZPR īsteno projektu par
infrastruktūras uzlabošanu Aknīstes, Tērvetes un Vecumnieku novados. Ar
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu minētajās Latvijas
pašvaldībās, kā arī Biržu un Rokišķu rajonos Lietuvā paredzēts stiprināt
pašvaldību drošības dienestu sadarbību un kapacitāti, veidot jaunus pārrobežu
sadarbības risinājumus, kā arī modernizēt ar drošību saistīto
infrastruktūru.
Tāpat paredzēts, ka šajā periodā tiks panāktas
vairākas divpusējas vienošanās starp iesaistītajām pārrobežu pašvaldībām par
sadarbību sabiedriskās drošības jautājumos, kā arī attīstīti pārrobežu
risinājumi drošības risinājumiem.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas
2014.-2020.gadam projektu “Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu
efektivitātes un pieejamības uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā”
jeb “Safe Borderlands” ZPR kā vadošais partneris ievieš kopā ar
partneriem no piecām pašvaldībām Latvijā un Lietuvā. Tā kopējais budžets ir 543
262 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 461 773 eiro
apmērā.
Foto: no arhīva
