Latvijā
turpina izplatīties bīstama ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana (Acute oak
decline). Slimība novērota dažādās Latvijas vietās, bet lielākā bojāto koku
koncentrācija ir Talsu apkaimē. Slimības skartie ozoli aiziet bojā samērā ātri,
parasti trīs piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās. Valsts meža dienests
aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manāmi slimības
simptomi. Ja tie pamanīti, ziņot Valsts meža dienesta speciālistiem, informēValsts meža dienesta
sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne.
Akūto
ozolu kalšanas slimību ierosina vairākas baktēriju sugas, no kurām visbiežāk ir
sastopamas divas – Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii.
Šīs baktērijas tikusi konstatētas arī kalstošajos ozolos dabas parkā “Talsu
pauguraine”.
Akūtā
ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd notiek intensīvi
šīs slimības pētījumi. Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt
tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs
krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan
mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un
pilsētvidē.
Svarīgākā
pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra
tek tumšs, lipīgs šķidrums (eksudāts), kas izdalās pa mazām, vertikālām
plaisām. Brūču garums ir ap 10 – 20 cm un platums ap 1 – 2 cm. Iesākumā tumšā
šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam
tā var būt novērojama arī koka lapotnē, šķidruma izdalīšanās parasti vērojama
pavasarī (martā – jūnijā) un rudenī (oktobrī – novembrī). Plašas sulojošas
brūces ar rūgstošas sulas izdalījumiem nav šīs slimības pazīmes, uzsver Meža un
vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns
VMD
aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manītas slimības
pazīmes – mazas vertikālas plaisas. Gadījumā, ja šāda veida plaisas ir
novērotas, par to informēt dienesta speciālistus Oskaru Zaļkalnu (26188968; oskars.zalkalns@vmd.gov.lv);
Vasiliju Kolaču (29441040; vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv).
Jau
no 2017. gada Valsts meža dienests veic ozolu mežaudžu apsekošanu, lai
identificētu akūto ozolu kalšanu. Šogad Valsts meža dienests (VMD) plāno apsekot
197 mežaudzes, kuru sastāvā ir dažāda vecuma ozoli. Pamata teritorija, kur
veiks apsekošanu būs Vidzeme un Latgale, bet pārējā Latvijas teritorijā apsekos
atsevišķas audzes.
Ozolu
akūtā kalšana ir pārāk maz pētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus
šīs slimības apkarošanai, tāpēc VMD speciālisti iesaka inficētos kokus turpināt
novērot.
Šogad
noslēdzas zinātniskais pētījums par akūto ozolu kalšanu projektā “Risinājumu
izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas
stacijas teritorijā”. Pētījumā iegūti rezultāti būs izmantojami slimības
apkarošanai arī pārējā Latvijas
teritorijā.
VMD
ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas
atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga
normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas
mežsaimniecības nodrošināšanai.
Foto: Valsts meža dienests
