Vidējai gaisa temperatūrai pārsniedzot +5 grādus netipiski agri –
februāra vidū, jau izziņots meteroloģiskais pavasaris. Tomēr tas nebūt
nenozīmē, ka, pazūdot pastāvīgai sniega segai, var sparīgi mesties dārza
darbos, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais
dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Šādi laika apstākļi dekoratīvajos dārzos kā pirmos izvilinās
sniegpulkstenīšus. Veģetāciju var sākt dažādas sīpolpuķes, kam uzkrātās barības
vielas to ļauj darīt un kas spēj pie šādām temperatūrām sākt augt. Iespējams,
siltākās vietās degunus varētu izbāzt arī ziemas ķiploki.
M.Narvils iesaka: “Neraugoties uz silto laiku, noteikti
nevajadzētu sākt augu piebarošanu ar minerālmēsliem, jo sevišķi – slāpekli. Tā var panākt tikai nopietnu tā
izskalošanos, un būs maz labuma. Tāpat nevajadzētu steigties ar visu segumu un
augu atlieku novākšanu, jo, atgriežoties aukstumam, tas augus pasargās, it
īpaši, ja iestāsies kailsals bez sniega.”
Speciālists arī norāda, ka,izņemot dēstu audzēšanu, arī
neapkurināmās siltumnīcās vēl nevajadzētu aizrauties ar sējas darbiem, jo
aukstums noteikti vēl atgriezīsies. Var iesēt tādas aukstumizturīgās kultūras
kā redīsus, zirņus un varbūt salātus, taču pastāv risks, ka tie var nosalt.
Savukārt augļudārzos pašlaik miera periods beidzas kauleņaugiem,
kuriem neliels sals bīstams var būt tikai ar lielu vēju, kad iespējama
ziedpumpuru aizmetņu izžūšana visdažādākajām kultūrām. Tikmēr mulčētās platībās
sakņu sistēmas ir droši pasargātas.
“Pašlaik
ir piemērots brīdis ķerties pie augļu koku atjaunošanas un ziemas periodā
veicamās griešanas, kas rosinās augļu koku atjaunošanās procesus,” norāda M.
Narvils, piebilstot, ka tagad
apgrieztiem kokiem vasarā veidosies daudz jaunu zaru, kurus noteikti jāatceras
izretināt.
Foto:
pixabay.com
