Gunta Putene ir masiere un augu terapeite, taču viņas pirmā
profesija ir tulkotāja. “Valodas – tā joprojām ir mana lieta,” viņa stāsta, jo
mācību nolūkos daudz tiek lasīts svešvalodās. Taču veids, kā Gunta stāsta par
savu darbu, liek nojaust, ka viņa joprojām tulko. Tikai tagad tā ir cilvēka
ķermeņa valoda, kas tiek lasīta kustību un pieskārienu teikumiem.
– Kā tu no tulka kļuvi par masieri?
Mana pirmā profesija ir tulks, tulkotājs, kurā esmu
nostrādājusi aptuveni četrus gadus. Iztulkotas ir vairākas grāmatas. Esmu
strādājusi arī bankā, tirdzniecībā, bet ātri vien sapratu, ka tas nav mans.
Esmu solists, man patīk darboties vienai. Paralēli darbam aptiekā izgāju
masiera kursus, pat nezinu, kā tas piedāvājums mani saistīja. Nu jau vairāk
nekā sešus gadus esmu masiere un augu terapeite, un šī ir mana īstā profesija.
Šogad man būs arī medicīniskā izglītība.
– Kā tu redzi cilvēka ķermeni? Tie ir kauli, muskuļi, nervi un
asinsrite, vai tev ir kāds cits skatījums?
Protams, arī šāds skatījums ir svarīgs, bet pārsvarā es
cilvēka ķermeni uztveru kā dvēseles mājokli. Fiziskais plāns ir mūsu domu un
emociju rezultāts. Man jau no vidusskolas laika ir svarīgs jautājums – kāpēc?
Kāpēc tā notiek, kāpēc tur sāp? Man ir gūti noticēt, ka slimība rodas no nekā.
Un tad es rokos un meklēju atbildi.
Esmu sapratusi, ka visas mūsu emocijas un pārdzīvojumi
saglabājas ķermenī. Tam ir sava atmiņa, ķermenis neko neaizmirst. Citreiz
cilvēki masāžas laikā var saprast kaut ko par sevi un dzīvi. Var atcerēties gan
sen aizmirstus pārdzīvojumus, gan arī patīkamas lietas. Tas viss glabājas mūsu
ķermeņa atmiņā, un masāžas laikā bieži vien izdodas to izkustināt. Ja tā
notiek, nevajag baidīties. Ir droši jāiet pretī šīm ainiņām, ja nepieciešams,
var arī izraudāties. Strādājot ar ķermeni, cilvēkam kļūst vieglāk saprast savas
emocijas un vieglāk dzīvot.
Visu rakstu lasiet 7.maija “Zemgales
Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
