Zemgales
reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 16.aprīlī organizēja tiešsaistes
semināru “Nepieciešamais atbalsts skolēniem ar mācīšanās traucējumiem
attālinātajā mācību procesā”. Tiešsaistes seminārā piedalījās: Anita Stāvause –
Jelgavas pamatskolas “Valdeka” – attīstības centra logopēde, Ilze Šteinburga –
Jelgavas pamatskola “Valdeka” –attīstības centrs –izglītības metodiķe Olaines
1. vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola –speciālā pedagoģe, kā arī
Inese Stepko – Liepājas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra vadītāja un
Liepājas 15. vidusskolas direktora vietniece.
Izmantotie
digitālie rīki attālināta mācību procesa nodrošināšanai ir līdzīgi, kā
populārākie: e-klase, “WhatsApp”, platforma “Zoom”, izmantoti tiek arī resursi
no uzdevumi.lv, soma.lv, izglītojošā kanāla “Tava klase”, “YouTube” un citi.
Saziņa ar vecākiem un skolēniem notiek gan izmantojot e-klasi, gan “WhatsApp”,
gan elektronisko pastu, bet vajadzības gadījumā – arī telefoniski.
“Ņemot vērā, ka
skolēniem ir mācīšanās traucējumi, attālinātais mācību process ir papildus
izaicinājums gan bērniem, gan vecākiem, viņiem tiek piedāvātas arī atbalsta
personāla konsultācijas, piemēram, psihologa”, stāsta logopēde Anita Stāvause.
Tāpat notiek visu speciālistu – atbalsta personāla, sociālā pedagoga un
skolotāju savstarpējā komunikācija.
Tiek veidotas
īpašas atgādnes, lai palīdzētu skolēniem tikt galā ar uzdevumiem. Tajās tiek
dotas norādes, kur meklēt neskaidro, detalizētāk tiek izskaidroti uzdevuma
nosacījumi, vai sniegts neliels ieskats tēmā. Tāpat bieži tiek izmantoti audio
ieraksti, lai tiem bērniem, kam ir lasīšanas traucējiem, būtu iespēja
iepazīties ar uzdevumu nosacījumiem, zināmā mērā tas rada arī skolotāja
klātesamību.
Veicot aptauju,
pedagogi ir noskaidrojuši, ka bērniem grūtības sagādā apgūt ko jaunu, bez
iespējas klātienē pajautāt skolotājam nesaprasto, taču kā pozitīvais aspekts
minēts, ka ir vairāk laika padomāt, pirms sniegt atbildi, veidot pauzes procesa
laikā. Savukārt vecākiem problēmas rada savu darbu sabalansēšana ar bērna
apmācību veikšanu, bet kā lielākais ieguvums tiek minēts laiks, ko iespējams
pavadīt kopā.
Ilze
Šteinburga, stāstot gan par Jelgavas, gan Olaines pieredzi, arī akcentē visu
iesaistīto pušu sadarbību un spēju reaģēt. Piemēram, ja nepieciešams sagatavot
materiālus papīra formātā tiem skolēniem, kuriem nav tehniskā nodrošinājuma
Viņa dalījās arī pieredzē par to, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiek
nodrošināts īpašs atbalsts, iesaistot tajā gan klases audzināju, priekšmetu
skolotājus un vecākus. Runājot par darba organizāciju – plānot uzdevumus
nedēļas griezumā un veicamo darbu apjomu samazināt. Liels darbs tiek ieguldīts
gan papildus skaidrošanā, lai skolēni saprastu uzdevumu, gan īpaši pielāgojot
arī pārbaudes darbus.
Vecāki ir
norādījuši uz līdzīgām grūtībām par dienas režīma plānošanu, nereti veidojas
situācija, kad bērni mācās vakaros vai tad, kad vecāki var palīdzēt. Bērni ar
mācīšanās traucējumiem ir arī gana kautrīgi un nelabprāt izmanto tiešsaistes
platformu sniegtās iespējas komunikācijai, jo tas nav tas pats, kas kontakts
klātienē. Pie pozitīvajām lietām jāmin tas, ka pamazām bērni kļūst
patstāvīgāki, lai gan grūtības pastāv, kā arī laika plānojums, ko var elastīgi
piemērot un, protams, kopīgi pavadītais laiks.
Liepājas kolēģe
Inese Stepko galvenokārt fokusējās uz trim iesaistītajām pusēm – skolotāju,
skolēnu un vecākiem. Apstākļos, kad kaut kas ir jauns, ietvars un konkrētība
palīdz neapjukt, un aprast ar situāciju. Tāpēc skolēnam ir svarīgs dienas plāns
ar saprotamu sasniedzamo rezultātu. Lai tas varētu notikt, viņam ir jābūt
skaidrām instrukcijām, kā sasniegt mērķi.
Skolotājam arī
ir jāsaprot, ka šajos apstākļos maksimālu rezultātu sasniegt nav iespējams,
tāpēc labāk vajadzētu koncentrēties uz pamata prasmju nostiprināšanu un nesen
apgūto zināšanu pilnveidošanu. Palīdzot ar atgādnēm, tās veidot vairāk kā
norādes, kur meklēt atbalstu, nevis piedāvāt gatavas formulas un likumus. Tāpat
jāpatur prātā, ka skolēniem ar mācīšanās traucējumiem vai grūtībām, patstāvīgi
darbojoties, ir nepieciešams ilgāks laiks uzdevumu izpildei.
Savukārt vecākiem būtu jābūt vairāk kā mentoram, kurš vada
procesu – seko līdzi dienas režīmam, atbalsta un motivē nepadoties grūtību
priekšā, taču tanī pat laikā atceroties, ka pārlieku liels atbalsts nākotnē
nenesīs rezultātu, tieši otrādi.
Atliek novēlēt mums visiem pacietību, spēju nodefinēt,
kādas ir grūtības un radošumu, lai spētu to atrisinātu, uzsver ZRKAC.
ZRKAC iesaka noskatīties arī iepriekšējos tiešsaistes
semināru ierakstus par attālināto mācību procesu – šeit.
Semināru cikls turpināsies, sekojiet līdzi informācijai www.zrkac.lv, kā
arī iestādes “Facebook” kontā.
Foto: ZRKAC
