Vidējais
laulības ilgums tās šķiršanas brīdī ir 13,3 gadi un pēdējo
gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr 50 gadu laikā, salīdzinot
ar 1971.gadu, šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis gandrīz par
40%, palielinoties 20 un vairāk gadu ilgušu laulību šķiršanās
īpatsvaram, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP)
publikācijā “Demogrāfija, 2021”, kurā apkopoti jaunākie
dati par demogrāfijas procesiem Latvijā.
Kā
norāda CSP, pirms 50 gadiem biežāk laulājās, taču biežāk arī
šķīrās. Kopš 1970.gada līdz 1990.gadam vidēji gadā tika
noslēgtas 10, bet šķirtas piecas laulības uz 1000 iedzīvotāju.
Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās laulību un šķiršanās
tendences. Strauji samazinājās ne tikai laulību skaits – vidēji
uz 1000 iedzīvotāju pēdējo 30 gadu laikā gadā noslēgtas vien
piecas laulības gadā, bet arī šķirto laulību skaits – vidēji
tiek šķirtas trīs laulības uz 1000 iedzīvotāju.
Laulību
skaits pieauga īsi pirms ekonomiskās krīzes 2006. un 2007.gadā,
uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, kam sekoja krass to
skaita samazinājums. Mazāk laulību noslēgtas arī 2020.gadā, kad
Covid-19 pandēmijas laikā pulcēšanās ierobežojumu dēļ pāri
kāzu ceremoniju atlika.
Šķirto
laulību skaits būtiski pieauga 1992.gadā līdz ar Latvijas
neatkarīgas atgūšanu, sasniedzot pēdējos 50 gados augstāko
rādītāju – 5,6 šķirtas laulības uz 1000 iedzīvotāju.
Pieaugums saistīts ar veco PSRS pasu nomaiņu ar Latvijas pasēm,
pie reizes oficiāli šķirot agrākajos gados faktiski izirušas
laulības. 2011.gadā, kad pieņēma likumu, kas ļauj laulību šķirt
ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra, sekoja straujš
šķirto laulību skaita pieaugums.
Noslēgto
laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām
Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir samērā augsts – 2019.gadā
Latvijā noslēgtas 6,7 laulības uz 1000 iedzīvotāju, kas kopā ar
Rumāniju ierindojas trešajā vietā aiz Kipras (8,9 laulības uz
1000 iedzīvotāju) un Lietuvas (septiņas lauības uz 1000
iedzīvotājiem). Vismazāk laulību noslēgts Portugālē un
Slovēnijā (3,2).
Šķirto
laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju starp ES valstīm 2019.gadā
Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1, viszemākais – Maltā
(0,7).
2020.gadā
tika šķirtas 5206 laulības. Gandrīz katra ceturtā jeb 23% šķirto
laulību bija līdz četriem gadiem ilga vai ilgusi piecus līdz
deviņus gadus – 24,8%. Salīdzinoši tikpat liela daļa laulību
tiek oficiāli šķirta arī pēc lielāka laika perioda – 24,3%
šķirtās laulības bija ilgākas par 20 gadiem.
No
visām 2020.gadā šķirtajām laulībām 53,7% (augstākais rādītājs
pēdējo piecu gadu laikā) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem,
un tajās dzīvoja 4131 bērns.
2021.gada
sākumā 41% pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 49%
vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem
pilngadīgajiem iedzīvotājiem 62% vīriešu un 57% sieviešu bija
vecumā līdz 35 gadiem. Laulību statistikas dati par 2020.gadu
rāda, ka vīrieši pirmoreiz laulību reģistrēja vidēji 32 gadu,
bet sievietes – 30 gadu vecumā.
Ar
katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās.
1970.gadā gandrīz puse sieviešu (49,1%) un katrs ceturtais
vīrietis (26,1%) 20-24 gadu vecumā bija precēti. 2021.gadā
situācija ir mainījusies, un 20- 24 gadu vecumā vien 8,7% sieviešu
un 3,4% vīriešu ir precēti. Ja 1970.gadā biežāk laulībā
stājās 20-24 gadu vecumā (41,8% vīriešu un 42,2% sieviešu),
2020.gadā vīrieši biežāk laulājās 30-34 gadu vecumā (23,3%)
un sievietes 25-29 gadu vecumā (24,7%).
Foto:
pixabay.com
