Pieņemts
domāt, ka vasarā cilvēki ir labi atpūtušies un uzņēmuši enerģiju, tomēr daudzi
jūt nogurumu, nomāktību un spēku apsīkumu. Šādu pašsajūtu nevajadzētu ignorēt,
bet gan rūpēties par sevi un pārliecināties, vai tas neliecina par magnija
trūkumu organismā. Kas ir vērtīgais magnijs, kādi ir ieguvumi no tā lietošanas
un kāpēc tas īpaši jālieto gada karstajā laikā, skaidro farmaceite Zane
Melberga un kardioloģe Ināra
Čukure.
Magnija nozīme organismā
Magnijs uzskatāms par vienu no svarīgākajiem
mikroelementiem organismā, taču diemžēl uzturvielu deficīta ziņā tas ir otrais
– tūlīt aiz D vitamīna. Organismā magnijs piedalās vairāk nekā 300 dažādās
ķīmiskās reakcijās un tam cilvēka organismā ir būtiska nozīme – tas gādā
par sirds, nieru un muskuļu veselību, stiprina kaulus un zobus, regulē visu
uzturvielu maiņu, uzlabo nervu sistēmas darbību, kā arī nodrošina kopējā
organisma enerģiju.
Magnijs ir svarīgs mikroelements arī gados vecāku
cilvēku organismā. Magnijs palēnina novecošanās procesus un ir svarīgs
pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, cukura diabēta pacientiem, kā arī
cilvēkiem ar depresijas, migrēnas un sklerozes attīstību. Savukārt arteriālās
hipertensijas pacientiem jeb tiem, kuriem ir konstanti paaugstināts
asinsspiediens, var būt samazināta brīvā magnija koncentrācija asinīs, tāpēc
viņiem īpaši ieteicams uzņemt papildu magnija saturošus līdzekļus, kas var
palīdzēt pazemināt asinsspiedienu. Tāpat magniju ieteicams uzņemt arī
cilvēkiem, kuri lieto noteiktus medikamentus, piemēram, sirds glikozīdus vai
urīndzenošos līdzekļus, jo šajā gadījumā magnijs tiek pārāk daudz izvadīts un
to nepieciešams uzņemt papildus.
Kāda ir magnija ietekme uz sirds veselību?
“Magnijam ir būtiska loma sirds slimību profilaksē,
jo magnijs nodrošina normālu sirds muskuļu kontrakciju. Savukārt, ja organismam
trūkst magnija, var attīstīties sirds aritmija – patoloģiski neregulārs sirds
ritms vai sirdsdarbība. Tāpat magnijs ir ļoti svarīgs, ja novērojams enerģijas
trūkums. Magnijs iesaistās enerģiju veicinošos procesos, vienlaikus nodrošinot
šūnu atjaunošanās procesu,” norāda kardioloģe Čukure.
Kas liecina par magnija trūkumu?
Kardioloģe Čukure norāda, ka organismā ir vidēji 25
g magnija – vairāk nekā puse no tā atrodas kaulu sistēmā, vairāk nekā 30%
muskuļos un audos, un tikai 1% magnija atrodas asinīs. Par organismā samazinātu
magnija daudzumu var liecināt miega traucējumi, nogurums, nemiers, galvas
reiboņi un galvassāpes, apetītes trūkums un slikta dūša. Savukārt par magnija
deficītu liecina tādi simptomi kā muskuļu trīce, vājums un krampji, ātra
aizkaitināmība, apātija un pat depresija. Par magnija deficītu var liecināt arī
paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens, kā arī tirpoņa un pat
īslaicīgs nejūtīgums kādā no ķermeņa daļām.
“Pasaules Veselības organizācija” norāda, ka
rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī, taču
paaugstināts stress, intensīvas sportiskās aktivitātes, fizisks darbs,
vienveidīgs uzturs, pārmērīga kafijas, tējas vai alkohola lietošana var radīt
magnija deficītu organismā. Magnija deficītu var veicināt arī dažādi organisma
procesi, kuru dēļ ķermenis uzturvielas vairs nespēj pilnvērtīgi absorbēt. Tāpat
magnija deficīts var rasties arī kuņģa un zarnu trakta traucējumu un nieru
darbības traucējumu dēļ.
Magnijs – nepieciešams īpaši karstajā laikā
Farmaceite Zane Melberga norāda, ka magnijs
pastiprināti izdalās ar sviedriem, tāpēc tā deficīts iespējams īpaši vasarā
– karstā un tveicīgā laikā, kā arī sportistiem un fiziska darba veicējiem.
“Lai izvairītos no magnija trūkuma organismā, uzturā ieteicams lietot tādus
magniju saturošus produktus kā auzu pārslas, kviešu putraimus, rīsus, zivis,
zaļumus, pupas un zirņus, riekstus un sēklas, kartupeļus, brokoļus un tumšo
šokolādi. Magniju satur arī augļi un ogas – kivi, ananasi, banāni un avenes.
Piemēram, banāns satur 32 mg magnija, kas ir tikai aptuveni 10% no ieteicamās
dienas devas. Tāpat jāņem vērā tas, ka magnija uzsūkšanos organismā kavē
produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, kā arī alkohols un
taukaini ēdieni, tādēļ diennaktī nepieciešamo magnija devu ar uzturu iespējams
uzņemt vien daļēji. Tāpat jāņem vērā, ka no uzņemtā magnija organismā uzsūcas
apmēram tikai trešā daļa – pārējais tiek izvadīts,” skaidro farmaceite.
Kā pareizi uzņemt magniju?
Ērtākai un ātrākai magnija uzņemšanai, papildu
veselīgam un sabalansētam uzturam farmaceite Zane Melberga iesaka lietot arī
uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir magnijs. Tie pieejami tablešu un pulveru
veidā, un katrs varēs atrast sev piemērotāko. To sastāvā esošais magnijs
atrodas koncentrētā, dienā nepieciešamajā devā, kā arī tas bieži vien ir kopā
ar vitamīnu B6, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Jāatceras, ka
magnija saturošie uztura bagātinātāji, tāpat kā jebkuri citi vitamīnu
kompleksi, jālieto vismaz pāris mēnešus, lai justu tā iedarbības rezultātu,
taču, lai piemeklētu sev atbilstošāko magnija devu un tā labāko uzņemšanas
veidu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Foto: publicitātes
