Saeimā sākoties diskusijām par Satversmes grozījumiem, tajā
nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes definīciju, sabiedrības
iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” par ārpuslaulības esošo
dzīvesbiedru savienību atzīšanu parakstījās jau vairāk nekā 21 000 cilvēku.
Parakstu vākšana tika sākta vēl pērnā gada oktobrī,
nedēļas laikā savācot nepieciešamos 10 000 parakstu. Taču pēc Nacionālās
apvienības (NA) ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, ar kuriem rosināts
pārskatīt ģimenes definīciju un nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas
ģimenes konceptu, parakstu daudzums atkal sācis pieaugt, jau pārsniedzot 21
000.
Kustības “Dzīvesbiedri” rosinātās
iniciatīvas mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus
laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai
aizsardzībai, ņemot vērā, ka arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas
ārpus laulības institūta. Piemēram, 2019.gadā Latvijā piedzima 7209 bērni jeb
nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā, norāda
piedāvājuma autori.
Iniciatīvas iesniedzēji aicina likumdevēju pieņemt
jaunu tiesisku regulējumu, ieviešot jēdzienu “dzīvesbiedri” un
“dzīvesbiedru savienība” Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu
pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo
laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.
Tiek rosināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju
reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu
pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu
iespējas. Likumdevējam arī jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad
nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra
attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība,
kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos
gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā
izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, teikts iniciatīvā.
Juridiska kopdzīves dzīvesbiedru savienības atzīšana
sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu. Tiks
novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām
personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem
un mājokļa, kas nodrošinātu personu sociālo aizsardzību, skaidrots iniciatīvā.
Izmaiņas arī mazināšot nepieciešamību personai
vērsties pie pašvaldības pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem. Tas novērsīs
arī gadījumus, kad, vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz
mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz,
skaidro rosinājuma autori.
Paredzēts, ka šādi grozījumi veicinās ģimeņu drošības
sajūtu, jo ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir
kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs
to nespēj pieņemt pats. Tas aizstāvēs bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos.
“Visbeidzot, dzīvesbiedru un dzīvesbiedru savienības atzīšana veicinās
drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sniegs atbalstu visām Latvijas
ģimenēm un veicinās lielāku piederības sajūtu Latvijai,” teiks kustības
“Dzīvesbiedri” pieteiktajā iniciatīvā.
Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās
nodeva nacionālās apvienības NA iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz
labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša
veidotas ģimenes jēdzienu.
Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47
deputāti, pret – 25 deputāti.
NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk
definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes
tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī
“viendzimuma partneru ģimenes” un nosaka valstij “pienākumu
aizsargāt un atbalstīt” tās. Partija uzskata, ka tas ir “patvaļīgs
ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta
Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par
to, kas ir ģimene”.
Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes
110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp
vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā,
vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido
māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem
invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus,
kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības
rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais –
adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms
asinsradniecībai.
Foto: pixabay.com
