Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+22° C, vējš 2.54 m/s, DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Iznācis 2021. gada ziņojums par dzimumu līdztiesību ES; pandēmija negatīvi ietekmējusi sieviešu dzīvi

Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā Komisija ir
publicējusi 2021. gada
ziņojumu par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā
, kas liecina par
Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz sievietēm, informē Eiropas Komisijas
pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Pandēmija gan Eiropā, gan ārpus tās ir vēl vairāk palielinājusi
pastāvošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem gandrīz visās dzīves
jomās, tādējādi mazinot pēdējos gados ar lielām pūlēm sasniegto. Vienlaikus
dzimumu līdztiesībai vēl nekad nav tikusi piešķirta tik liela nozīme ES
politiskajā programmā, un Komisija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai īstenotu
pirms gada pieņemto dzimumu
līdztiesības stratēģiju
. Lai labāk uzraudzītu katrā no 27 dalībvalstīm
gūto progresu un sekotu tam līdzi, Komisija atklāj dzimumu
līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālu
.

Publicētajā ziņojumā ir izgaismots tas, kā
Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu dzimumu līdztiesībai,
proti:

dalībvalstis konstatējušas, ka ir pieaugusi
vardarbība ģimenē – piemēram, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē
Francijā pārvietošanās ierobežojumu pirmajā nedēļā palielinājās par 32 %,
savukārt Lietuvā pirmajās trijās nedēļās – par 20 %. Īrijā ziņojumu
skaits par vardarbību ģimenē pieckāršojās, savukārt Spānijas iestādes ziņoja,
ka pārvietošanās ierobežojumu pirmajās divās nedēļās par 18 % pieauga ar
vardarbību ģimenē saistīto izsaukumu skaits;

sievietes bija pandēmijas apkarošanas
priekšgalā – 76 % no veselības aprūpes un sociālās aprūpes
darbiniekiem, kā arī 86 % no individuālās aprūpes darbiniekiem veselības
pakalpojumu jomā ir sievietes. Šajās nozarēs strādājošās sievietes pandēmijas
laikā saskārās ar vēl nepieredzētu darba slodzes pieaugumu, veselības
apdraudējumu un problēmām saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvaru;

pandēmija smagi skāra sievietes darba
tirgū – sievietes dominē krīzes vissmagāk skartajās nozarēs
(mazumtirdzniecībā, viesmīlības nozarē, aprūpes un mājas darba jomā), jo šos
darbus nav iespējams veikt attālināti. Daļējas atveseļošanās laikā
2020. gada vasarā sievietēm arī bija grūtāk atgriezties darba tirgū,
proti, 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības
līmenis palielinājās par 1,4 %, taču sieviešu gadījumā – tikai par
0,8 %;

pārvietošanās ierobežojumi būtiski ietekmē
neapmaksātu aprūpes darbu un darba un privātās dzīves
līdzsvaru – sievietes ir pavadījušas vidēji 62 stundas nedēļā,
aprūpējot bērnus (salīdzinājumā ar 36 stundām vīriešu gadījumā), un
23 stundas nedēļā, veicot mājas darbus (vīriešu gadījumā šis rādītājs bija
15 stundas);

izteikts sieviešu trūkums Covid-19 lēmumu
pieņemšanas struktūrās – 2020. gadā veiktā pētījumā ir
konstatēts, ka vīrieši ievērojami pārsniedz sieviešu skaitu struktūrās, kas
izveidotas reaģēšanai uz pandēmiju. No 115 īpašām Covid-19 darba grupām,
kas izveidotas 87 valstīs (tostarp 17 ES dalībvalstīs), 85,2 %
darba grupu bija galvenokārt vīrieši, 11,4 % darba grupu bija galvenokārt
sievietes, un tikai 3,5 % darba grupu tika konstatēta dzimumu paritāte.
Politiskajā līmenī tikai 30 % no ES veselības ministriem ir sievietes.
Komisijas darba grupu Covid-19 krīzes jautājumos vada Komisijas
priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un tajā darbojas vēl pieci komisāri,
no kuriem trīs ir sievietes.

Plašāka informācija šeit: https://ej.uz/DzimumuLidztiesiba2021

Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri