Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” jaunnedēļ,
2.jūnijā, rīkos vebināru par bērnu veiksmīgu sagatavošanu bērnudārzam, informēja “Skolas mammām un tētiem” vadītāja Elza Lāma.
Viņa pavēstīja, ka skolas vebinārs notiks pulksten 18
un to vadīs pirmsskolas pedagoģe Ilze Galeniece. Pēc Lāmas paustā, šajā
vebinārā vecāki varēs uzzināt, kā šim jaunajam posmam sagatavot sevi un bērnu –
ar kādiem šķēršļiem var saskarties adaptācijas periodā, ņemot vērā dažādu
vecumposmu īpatnības, un kā ar tiem veiksmīgi tikt galā.
Tāpat būs iespējams noskaidrot, kā palīdzēt
bērndārzniekam, lai pēc rīta atvadām bērns iestādē justos labi – par kādām
lietām būtu savlaicīgi jāpadomā, kā ierasties un atvadīties, kā arī ko sagaidīt
vakarā pēc intensīvas dienas pirmsskolas iestādē.
Lāma norādīja, ka lekcijā tiks pārrunāti arī
jautājumi, kurus uzdot bērnudārza vadībai un audzinātājām, lai nodrošinātu
veiksmīgu komunikāciju un savstarpēju sadarbību.
Attālinātajai lekcijai iespējams pieteikties portāla
“Mammamuntetiem.lv” sadaļā “Skola mammām un tētiem”.
Pirmsskolas pedagoģe un “Skolas mammām un
tētiem” pasniedzēja Ilze Galeniece paudusi, ka bērnudārza gaitu uzsākšana
var sagādāt emocionālu pārdzīvojumu kā vecākiem, tā atvasei, tomēr tas esot
loģisks nākamais solis bērna dzīvē.
“Uzsākot bērnudārza gaitas, vecāki paši ir ļoti,
ļoti nobijušies un nav droši par to, kur savu bērnu vedīs. Kad mamma un tētis
slīgst pašpārmetumos un baidās bērnam “nodarīt pāri” ar savu izvēli
viņu sūtīt pirmsskolā, tad parasti sākas dažādas problēmas. Līdz ar to pirmais
darbs ir vecākiem izprast un pieņemt, ka apmeklēt bērnudārzu ir paša bērna
interesēs,” klāstīja Galeniece.
Kad bērns ir sācis iet bērnudārzā, tas, ko pedagoģe
visbiežāk novēro, ir tendence bērnam pilnībā neatklāt to, kas īsti notiks.
Vecāki dažreiz mānās, radot maldīgu ilūziju par to, kāda būs kārtība, ko
drīkstēs darīt, līdz ar to tas, ko bērnudārznieks sagaida, nesaskan ar
realitāti. “Piemēram, vecāki nav paši iepazinušies ar dienas ritmu, un
bērns cer, ka visu dienu tikai pavadīs rotaļās. Tā gluži nav – ir arī mūzikas
stundas, ir rokdarbi,” atklāja pedagoģe.
Tāpat reizēm vecāki bērniem uzdod jautājumus, kas par
bērnudārzu vedina domāt negatīvi. “Piemēram, runājot par pavadīto dienu,
jautājumu uzdod, sagaidot negatīvu atbildi – “Vai tiešām tev bija laba
diena? Patiešām?” Tas liek bērnam pārdomāt – varbūt tiešām īsti labi
nebija, ja maniem vecākiem tā šķiet? Labāk pateikšu ne gluži patiesību, bet to,
ko vecāks grib dzirdēt,” klāstīja Galeniece.
“Vēl esmu novērojusi, ka neviļus, skaidrojot
iemeslu, kādēļ ir jāapmeklē bērnudārzs, vecāki saka – “Mammai ir jāiet uz
darbiņu, un man tevi nav, kur likt, tāpēc tev ir jāiet uz bērnudārzu.” Šis
formulējums var radīt bērnā sajūtu, ka no manis grib tikt vaļā, mani ved uz
kaut ko nezināmu, briesmīgu,” uzsvēra pedagoģe.
Viņa norādīja, ka bērnudārzā bērni mācās un rotaļājas.
“Tas ir bērna “darbiņš”, nevis vieta, kur sagaidīt vakaru, kad
pretī atnāks vecāki,” uzskata Galeniece.
Viņas ieskatā, atslēga veiksmīgai komunikācijai ir
runāt ar bērnu kā līdzīgu. “Viņš vai viņa arī ir cilvēks ar savām jūtām,
domām un viedokli,” uzskata pirmsskolas pedagoģe, uzsverot, ka svarīgi ir
arī uzslavēt, teikt, ka lepojos, ka ticu bērnam un zinu, ka viņam viss
izdosies.
Foto:
publicitātes
