Latvijas
augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no augļu patēriņa
valstī, šodien akadēmiskajā lekcijā “Augļkopības zinātnes
un nozares attīstība Latvijā – paveiktais un izaicinājumi”
akcentējusi Dārzkopības institūta vadošā pētniece, zinātniskās
padomes locekle, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenā
locekle Edīte Kaufmane, kura šodien saņēmusi LZA Lielo medaļu.
Viņa
uzsver, ka tirgus un patērētāju pieprasījums pēc vietējiem
augļiem pieaug un ir grūti nodrošināt Eiropas Savienības
finansēto programmu “Piens un augļi skolai”.
Atskatoties
uz savu darba dzīvi teju 40 gadu garumā, Kaufmane norāda, ka 20.
un 21.gadsimta mijā, pateicoties Dārzkopības institūta zinātnieku
iniciatīvai, ir izdevies Latvijā izveidot jaunu komercaugļkopības
sistēmu un ieviest to Latvijā.
Saskaņā
ar Latvijas Augļkopības asociācijas datiem pērn Latvijā bija
aptuveni 7900 hektāri (ha) komerciālu augļu dārzu, tajā skaitā
2800 ha ābeļu, 154 ha bumbieru, 87 ha plūmju, 120 ha ķiršu, 609
ha krūmcidoniju, 181 ha dzērveņu, 373 ha krūmmelleņu, 1482 ha
upeņu, 96 ha jāņogu un ērkšķogu, 502 ha zemeņu, 200 ha aveņu
un 1289 ha smiltsērkšķu. Viņa norāda, ka augļkopju lielākais
eksporta produkts ir smiltsērkšķi.
Augļkopības
saimniecības ir dažāda lieluma – pārsvarā mazas 3-5 ha, tikai
10-15% saimniecību, kuru augļu dārzu platība ir virs 15 ha.
Ienākumi no ha ir ļoti augsti, pie atbilstošām tehnoloģijām
rentabilitāte var sasniegt pat 180%, kas ir būtisks nozares
potenciāls. Saimniecības pārsvarā tās specializējas vienas līdz
trīs kultūru audzēšanā. Kā pozitīvu tendenci zinātniece min
faktu, ka pieaug to saimniecību skaits, kam paralēli ir arī
pārstrādes ražotnes. Kopš 2006.gada lielākā daļa saimnieko ar
integrētām vai bioloģiskām metodēm.
Kā
nozares izaicinājumus Kaufmane definē kvalificētu speciālistu un
konsultantu, kā arī sezonas strādnieku trūkumu. Joprojām aktuāls
ir jautājums par augļu ražas glabāšanu, tai skaitā saldētavu
un glabātavu trūkums. Tāpat izaicinājums ir veicināt nozares
kooperāciju. Tāpat aktuāls ir jautājums par risku mazināšanu un
roku darbu aizstājošu tehnoloģiju lēna ienākšana komercdārzos,
proti, apūdeņošanas sistēmas, tuneļi/segumi, pretkrusas un
pretsalnu ierīces, mehanizēta koku vainagu veidošana.
Zinātniece,
kura selekcionējusi plūmes, krūmcidonijas un aprikozes, pētījusi
to audzēšanas un pavairošanas tehnoloģijas, uzsver, ka augļaugi
ir daudz un dažādi, katrs prasa specifiskas zināšanas, pieredzi
un ilgtermiņa pētījumus, kuram trūkst finanšu atbalsta.
Viņa
lepojas, ka Dārzkopības institūta zinātnieki Dobelē un Pūrē
pēdējos 20 gados ir devuši būtisku ieguldījumu Baltijas jūras
reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanā un
selekcijā, kā arī izstrādā videi draudzīgas dārzaugu
audzēšanas sistēmas, to uzglabāšanas un pārstrādes
tehnoloģijas un veic dārzkopības zinātnes bioloģisko pamatu
pētījumus.
Foto: darzkopibasinsituts.lv
