Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus
augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no
Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šodien Lieldienas svin katoļi un luterāņi, savukārt
pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc nedēļas – 28.aprīlī.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti
ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija
Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara
sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus
krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca
par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus
augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik
diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā
teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā
svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc
pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt
dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi.
525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski
pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa
kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga
tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu.
Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa
pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri
nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez
Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi
vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām
sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir
augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas,
kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās
svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci
– augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko
“aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un
Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus
augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan
visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un
atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu
ticību ar darbiem.
Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar
svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru
atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā
laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi
dziedot “Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!”
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā
krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām
līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti
pārsvarā būs baltā krāsā.
Foto: pixabay.com
