Iestājoties siltākam laikam,
arvien biežāk tiek organizēti pikniki un atpūta brīvā dabā. Līdz ar to arvien
izplatītāka kļūst saindēšanās ar pārtiku. Biežākie iemesli nepatīkamajam
starpgadījumam ir siltais āra gaiss un nepareiza produktu uzglabāšana. Lai
atpūta nebeigtos ar saindēšanos, svarīgi ievērot dažus pamatprincipus – vairāk
par pārtikas saindēšanās ierosinātājiem, simptomiem un to novēršanu, stāsta farmaceite
Līga Cīrule.
Vasarā biežāk ēdienreizes tiek
organizētas ārpus telpām, nereti pat tiešos saules staros, kas pakļauj
produktus lielākam bojāšanās riskam. Siltais laiks rosina baktēriju vairošanos,
tāpēc, lai pikniks dārzā neizvērstos par nepatīkamu pārdzīvojumu, jābūt
piesardzīgiem – nedrīkst turēt ēdienu siltumā vairākas stundas. Ja tas tomēr ir
neizbēgami, ieteicams izmantot pārnēsājamo ledusskapi un iespēju robežās
izvēlēties ilgāk uzglabājamus vai termiski apstrādātus produktus, piemēram, dārzeņus,
kūpinātu gaļu, pasterizētus piena produktus. Tāpat jāpievērš
uzmanība produkta izskatam, smaržai, kā arī jāpārliecinās, ka visos posmos,
sākot no produkta iegādes, uzglabāšanas, gatavošanas un pasniegšanas, ir
ievērotas visas higiēnas prasības.
Visbiežāk saindēšanos
rosina svaigie produkti
Pārtika var tikt saindēta jebkurā
no tās apstrādes procesiem – audzēšanas, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas
un sagatavošanas posmos, kā arī var notikt kaitīgo organismu pārnese no viena
ēdiena uz otru. Visbiežāk baktērijas un vīrusi atrodas svaigajos produktos, kas
netiek pakļauti gatavošanos procesam – nemazgātos dārzeņos, augļos,
nepasterizētā pienā un sierā, jēlā gaļā un olās, taču tās var nonākt uz
produktiem arī tad, ja ēdiena gatavotājs nav nomazgājis rokas pirms
gatavošanas, kā arī, ja uzturā vai produktu mazgāšanai tiek lietots piesārņots
ūdens.
Turēt atsevišķos
ledusskapja plauktos, siltos ēdienus pasniegt uzreiz
Viens no pamatnoteikumiem, lai
izvairītos no saindētas pārtikas, ir iegādāties to legālās tirdzniecības
vietās, ar derīgu derīguma termiņu, uzglabāt atbilstoši uz iepakojuma
norādītajiem uzglabāšanas apstākļiem. Jāizvairās no nezināmas izcelsmes
pārtikas vai tādas ar nepatīkamu smaku vai bojātu iepakojumu. Pirms ēdiena
gatavošanas ļoti svarīgi nomazgāt rokas ar ziepēm, gatavos produktus un
jēlproduktus negriezt ar vienu nazi uz viena dēlīša un virtuves instrumentus
vienmēr mazgāt ar ūdeni un mazgāšanas līdzekli. Svaigos, neapstrādātos
produktus (dārzeņi, augļi, jēla gaļa) jātur atsevišķos ledusskapja plauktos no
jau pagatavotiem ēdieniem. Sasaldētos produktus jāatkausē ledusskapī vai
mikroviļņu krāsnī, savukārt tikko gatavotos siltos ēdienu jāpasniedz uzreiz vai
jāatdzesē divu stundu laikā un jāliek aukstumā.
Gatavojot
dabā, tie paši principi, kā gatavojot mājās
Piknikos, dzimšanas dienās un citās svinībās, kur tiek
gatavoti aukstie galdi ar salātiem, kūkām, konditorejas izstrādājumiem,
neapēsto pēc iespējas ātrāk jānovieto aukstumā, lai novērstu ēdienu
sabojāšanos. Sagatavojot ēdienu brīvā dabā, jācenšas ievērot tos pašus
principus, ko mājās. Produktus var sagatavot iepriekš – nomazgāt, sagriezt jau
mājās, kur pieejams tekošs ūdens. Ja tomēr tas nav iespējams, produktu
mazgāšanai jāizmanto dzeramais ūdens, noteikti nedrīkst izmantot ūdeni no
ūdenstilpnēm, jo par tā kvalitāti nevaram būt pārliecināti. Savukārt rokām var
izmantot antibakteriālās salvetes.
Ja
gadījies saindēties
Saindēšanās ar pārtiku var izpausties kā slikta dūša,
vemšana, caureja, vēdersāpes, smagākos saindēšanās gadījumos var būt arī
temperatūra un neiroloģiskie simptomi – neskaidra redze, muskuļu vājums, roku
tirpšana. Jebkuri saindēšanās simptomi ir organisma aizsargreakcija, lai “viss
sliktais” tiktu izvadīts ārā, tāpēc to nekādi nevajadzētu mēģināt apstādināt.
Nepieciešams lietot šķidrumu – sporta dzērienus ar elektrolītiem, 1:1 ar ūdeni
atšķaidītu apelsīnu sulu, aptiekā nopērkamos rehidratācijas pulverus vai
šķīstošās tabletes, tāpat ieteicams lietot absorbentus, piemēram, aktivēto
ogli, jo tie palīdz uzsūkt zarnu traktā kaitīgās vielas, savukārt zarnu
mikrofloras atjaunošanai jālieto prebiotikas un probiotikas. Ja simptomi
mazinās un parādās apetīte, ieteicams lietot sāļos krekerus, banānus, rīsus,
auzu pārslas, vārītus dārzeņus, taču jāizvairās no piena produktiem, kofeīna,
nikotīna, alkohola, asiem un ceptiem, kā arī trekniem un ar cukuru bagātiem
produktiem. Parasti simptomi mazinās jau pirmo 24 līdz 48 stundu laikā, taču
organisms pavisam atlabst 5 līdz 7 dienu laikā. Ja simptomi nemazinās 48 stundu
laikā vai tie pastiprinās – ir asinis
urīnā vai vēmekļos, stipri krampji vēderā, temperatūra augstāka par 38 grādiem,
maza vai nav urinācija, neskaidra redze, murgi –, jāsazinās ar ārstu vai
jāmeklē palīdzība slimnīcā.
Cilvēki ar
vājāku imunitāti vairāk pakļauti saindēšanās riskam
Riska grupas, kas visvairāk pakļautas saindēšanās
riskam, ir cilvēki ar vājāku imunitāti –seniori, cilvēki ar hroniskām
saslimšanām, bērni un grūtnieces. Riska grupām ieteicams izvairīties no jēlas
gaļas (tartars, steiks), neapstrādātiem jūras produktiem (jēls lasis, gliemenes, austeres), jēlām olām,
nepasterizēta piena un tā produktiem, nepasterizētas sulas, brī, kamambēra un
zilā siera.
Foto: pixabay.com
