2020. gada 18. novembrī noslēdzās valodas daudzināšanas
akcija “Mans latviskākais vārds”, savukārt 2021. gada Starptautiskajā dzimtās
valodas dienā Latviešu valodas aģentūra publicē grāmatu “Mans latviskākais
vārds” un sāk jaunu akciju “Izdaiļo valodu!” informē Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Vāvere.
Latviskākā
vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai
vēl tikai apgūst to. Kopumā tika iesniegts 1360 vārdu
un izvēles skaidrojumu no Latvijas un daudzām citām pasaules
valstīm, piemēram, Apvienotās Karalistes, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas,
Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Noslēguma balsojumā par latviskāko izvēlēts vārds “rupjmaize” – kā visa latviskā simbols, ko novērtējam gan mājās, gan ārpus
Latvijas. Nozīmīgākie latviskie vārdi nu ir apkopoti un izdoti grāmatā “Mans
latviskākais vārds”. Vārdi tajā sakārtoti
alfabēta secībā, pie katra burta īpaši izceļot tos, kuru iesniedzēji bija
dalījušies arī ar sirsnīgiem un aizkustinošiem stāstiem vai skaidrojumiem.
Atveidotos vārdus lieliski papildina mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas zīmētās
ilustrācijas, savukārt grāmatas beigās savās pārdomās par akcijā iesniegtajiem
vārdiem dalās valodniece Sanda Rapa, filozofs Māris Kūlis un dzejnieks Kārlis
Vērdiņš.
Sanda
Rapa: “Neparasts, pārsteidzošs un brīnišķīgs ir Latviešu valodas
aģentūras rīkotās akcijas “Mans latviskākais vārds” rezultātu kopums. Šī akcija
ne tikai sapulcinājusi vienuviet daļu no valodas spēcīgo vārdu kopuma, bet arī
ļauj ieskatīties pašā tautas un valodas sirdī, jo, valodnieka acīm to uzskatot,
atklājas skaidra tautas izpratne par vārdu, tā spēku un nozīmi.”
Raksts pilnā apjomā
pieejams ŠEIT.
Māris Kūlis: “Vārds “rupjmaize” raisa veselu asociāciju
gūzmu. Visupirms tā ir maize, bet maizei ir milzīga nozīme Latvijas kultūrā un
simboliskajā valodā. Viena no vārda nominētājām ļoti trāpīgi raksta, ka maizīte
vienmēr ir bijusi ļoti svēta un dārga. Pret to ir jāizturas ar lielu cieņu. Tā
iemieso siltas un maigas jūtas, taču tā ir arī raupja. Mūsdienu latviskajā
mitoloģijā raupjums diemžēl nereti rādās kā slavējams: gara domāšana un
estētiskā izcilība ir aizdomīgas, bet raupjums, dabiskums, pat asums un
vienkāršība ir laba un svētīga, jo liecina par patiesumu un taisnīgumu.”
Raksts pilnā apjomā
pieejams ŠEIT.
Kārlis Vērdiņš: “Gan desmit vārdu izlase, gan garais iesniegto vārdu saraksts
liecina, ka latviskums saistās ar dabas, folkloras un etnogrāfijas tēliem, un arī
amatnieku darināti vai rūpnieciski ražoti priekšmeti, kas tajā parādās, tiek
skatīti caur pagātnē balstītu kultūras prizmu – ideālajā Latvijā dominē lietas,
kas ir pazīstamas no folkloras un nacionālā romantisma ideju metastāzēm.
Piemēram, starp vairākkārt ieteiktiem vārdiem ir “abra”, “dzintars”, “grāmata”, “kokle”, “sakta”, taču
televizora pulti, mājas atslēgas, mobilo telefonu vai debetkarti šajā sarakstā
neatrast. Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par “latviskumu”, kādu
iedomātu ideālās pasaules ainu, kurā harmoniski un nemainīgi dzīvo latvieši,
domās kavēdamies teiksmainā pagātnē.”
Raksts pilnā apjomā
pieejams ŠEIT.
Grāmata “Mans latviskākais vārds” pieejama vietnē valoda.lv.
Turpinot
uzsākto valodas bagātību cildināšanu, 21. februārī Latviešu valodas aģentūra
sākusi akciju “Izdaiļo valodu!”, kurā aicināts piedalīties ikviens grāmatu
lasītājs Latvijā un pasaulē.
Jau
izsenis zināms, ka daiļliteratūra ir nozīmīgs avots ne tikai jūtu pasaules, bet
arī valodas bagātināšanai. Akcijā “Izdaiļo valodu!” aicinām iesūtīt
interesantus, neparastus un emocionāli piesātinātus vārdus, kas rasti latviešu
oriģinālliteratūrā vai latviski tulkotajos daiļdarbos. Akcijas mērķis ir ne
tikai rosināt lasīt, bet arī vienuviet apkopot spēcīgus, nozīmīgus, daiļus
vārdus, kam jau ir sava stabila vieta valodā, kā arī jaundarinājumus, kas
piešķir unikalitāti kādam izteikumam vai domai. Iespējams, valodā atsāksim
lietot kādu aizmirstu vārdu, uzspodrināsim jau plašāk zināmus vai rosināsim
radīt jaunus. Izvēlētos vārdus iespējams iesniegt vietnē https://vards.valoda.lv.
Sākot
ar 22. februāri, tiks publicēti sabiedrībā zināmu personu stāsti par viņu
izvēlētajiem daiļajiem vārdiem, tie būs skatāmi interneta vietnē https://vards.valoda.lv,
kā arī Latviešu valodas aģentūras sociālo tīklu vietnēs. Pirmais ar savu stāstu
jau dalījies Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs,
literatūrzinātnieks, rakstnieks Arno Jundze.
Akcija
norisināsies no 21. februāra līdz 4. maijam.
Aicinām
piedalīties!
Foto: publicitātes
