Aprīlī
Latvijā augsnes virskārta turpinās izžūt, kas dārzkopjiem būtu jāņem vērā
augsnes apstrādē, lai pēcāk sētu vai stādītu augus, aģentūru LETA informēja
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītās centrā (LLKC).
LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norāda, ka aprīlī
sinoptiķi sola ievērojamas temperatūras svārstības – diennakts laikā pat vairāk
nekā desmit grādu robežās, stabila siltuma un arī pietiekama mitruma trūkumu.
Tas nozīmē, ka paātrināta augu attīstība, it sevišķi dārzeņiem, nav gaidāma.
Pēc viņa teiktā, lai arī pozitīvi, ka, palielinoties saules
spīdēšanas ilgumam, pietiks gaismas augu sekmīgai attīstībai dārzos, nopietnākā
problēma, ar ko dārzkopjiem jāsastopas, ir mitruma pietiekamība. “Pēdējā
mēnesī nokrišņiem ir bijis ļoti fragmentārs raksturs, – tas spēja samitrināt
tikai nenozīmīgu augsnes slāni. Būtiski nokrišņi nav gaidāmi praktiski līdz pat
aprīļa beigām. Tas nozīmē, ka augsnes virskārta turpinās izžūt,” brīdināja
Narvils.
Pēc Narvila ieteiktā, sekmīgākai iepriekš minētās problēmas
pārvarēšanai, jāievēro vairākas aspektus darbā ar augsni. Tostarp, apstrādājot
augsnes virskārtu, tehnikas gājienus jāveido tā, lai tie minimāli pārklājas,
kas veicina vēl lielākus mitruma zudumus. Tāpat augsnes apstrādi jāveic pie
optimāla mitruma, lai neveidotos augsnes cilas, kuru likvidācija
radīs papildus augsnes saputekļošanu un vēl lielākus jau tā
nelielā mitruma zudumus.
Narvils arī ieteica augsnes virskārtas apstrādes darbus pēc
iespējas plānot laika posmos, kad nav spilgta saule un vējš, jo tie ievērojami
“zog” mitrumu no augsnes. Vairāk ieteicams izmantot rīta un vakara
stundas, kad vējš ir pierimis.
Tāpat LLKC vecākais dārzkopības eksperts aicināja dārzkopjus pēc
iespējas saīsināt laiku starp pēdējo augsnes apstrādi un sēju vai stādīšanu.
Ideālā gadījumā augsni apstrādāt tieši pirms sējmašīnas un nevienu lieku
gājienu
neveikt. Pēc viņa sacītā, pēdējā augsnes apstrāde ir jāveic tik
dziļi, cik dziļi ir plānots sēt vai stādīt.
Narvils atgādina, ka pastiprinātā sausumā sējmašīnām noteikti
nepieciešami piespiedējveltņi. Savukārt apsētiem un apstādītiem laukiem
rindstarpu rušināšana jāuzsāk vēlākais nedēļu pēc sējas. Vienlaikus rūpīgi
jāizvērtē augsnes herbicīdu lietošanas nepieciešamība, izvērtējot faktisko
augsnes mitrumu.
LLKC vecākais dārzkopības eksperts vērsa uzmanību, ka arī ar
augsnes rindstarpu apstrādes dziļumu nedrīkst pārspīlēt, jo tas lieki izžāvē
augsnes kārtu, kurā dīgst sēklas – maksimālais ieteicamais augsnes rindstarpu
apstrādes dziļums ir viens līdz divi centimetri.
Tāpat viņš ieteica rindstarpu apstrādē izmantot
“bezdelīgu”, plakangriezēja jeb bultveida asmeņus, kuru darbības
pamatprincips balstās uz nezāļu sakņu nogriešanu horizontālā virzienā,
neapvēršot augsni. Kaltveida nažus jāliek aiz traktora riteņiem.
Foto: pixabay.com
