Trombs
jeb asins šūnu veidots receklis asinsvados – vēnās vai artērijās – var radīt
dažādas būtiskas veselības komplikācijas. Tas visbiežāk veidojas gados vecākiem
cilvēkiem, tomēr pastāv vairāki riska faktori, kas veicina trombu veidošanos
jebkurā vecumā. Sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un kardioloģe Anna
Labuce skaidro, kā rodas trombi un kā rīkoties, lai izvairītos no trombu
veidošanās riska.
Trombs
ir asins receklis, kas veidojas, salīpot kopā trombocītiem un citām asins
šūnām. Ja bijusi trauma un plīsis asinsvadiņš, trombocīti salīp viens ar otru,
veidojot trombu un aizsprostojot bojājuma vietu, lai apstādinātu asiņošanu.
“Nosacīti viss ir kārtībā, kamēr trombs stāv uz vietas, kaut gan arī lokāla
tromboze rada asins atteces traucējumus. Nopietnākas problēmas rodas brīdī, kad
trombs atraujas, aizceļo prom un izveido nosprostojumu, piemēram, plaušu vai
smadzeņu asinsvados. Šādos gadījumos sekas var būt letālas,” stāsta I.
Krastiņa. “Trombi var veidoties jebkurā vecumā, ja tiek veikta operācija vai
noticis negadījums, kā rezultātā ir lūzumi vai citi nopietni savainojumi.
Dažādu faktoru ietekmē risks palielinās līdz ar vecumu, tomēr profilakse var
būtiski mazināt nosprostojumu rašanās riskus.”
Ņemot
vērā potenciālo trombu iespējamo komplikāciju bīstamību (miokarda infarkta,
insulta, plaušu artērijas trombembolijas), aizdomas par trombu veidošanos
nedrīkst ignorēt. “Ja radušās aizdomas par trombu, pēc iespējas ātrāk jāvēršas
pēc medicīniskās palīdzības,” uzsver Dr. A. Labuce. “Simptomi atkarīgi no
vietas, kur radies nosprostojums – pastāv venozās un arteriālās trombozes.
Piemēram, kāju dziļo vēnu trombozes gadījumā kāja piepampst pakāpeniski, tūska
būs novērojama tikai tajā kājā, kurā ir izveidojusies tromboze. Arteriālās
trombozes laikā raksturīgas pēkšņas sāpes, āda kļūst vēsa un bāla.”
Kādi ir trombu radītie simptomi?
Vienas
kājas piepampšana, asimetriska tūska, apsārtums vai sāpes kājā, zilgani pēdas
pirksti var liecināt, ka radusies kāju vēnu tromboze.
Pēkšņs
elpas trūkums, samaņas zudums, sirdsklauves vai sāpes krūtīs var būt
indikācija, ka trombi izkustējušies no kājām un tikuši līdz plaušu artērijām,
radot plaušu artēriju trombemboliju, kas var apdraudēt dzīvību.
Sāpes
aiz krūškaula ar izstarojumu uz kreiso plecu, roku, žokli vai kaklu var
liecināt par akūtu miokarda infarktu, kura pamatā ir sirds vainagartēriju
nosprostošanās.
Pēkšņa
sejas un ķermeņa asimetrija (paralizēta viena puse) var liecināt, ka trombs
nonācis galvas smadzeņu artērijās.
Trombu veidošanās riska faktori var summēties
Augsta
riska faktori: iekšēji un ārēji lūzumi, smagas operācijas, tostarp gūžu vai
ceļu operācijas, ķeizargrieziena operācija, mugurkaula traumas, sirds un
asinsvadu slimības, piemēram, sirds mazspēja, mirdzaritmija, miokarda infarkts.
Augsts risks ir arī gulošiem pacientiem, kuriem ir ierobežotas kustības.
Vidēja
riska faktori: audzēji, varikozu vēnu saslimšanas, ķirurģiskas manipulācijas,
infekcijas, pneimonijas, urīnceļu infekcijas, hormonālā kontracepcija un
hormonu aizstājterapija ap menopauzes
vecumu, neveselīgi ieradumi: smēķēšana un alkohola lietošana.
Zema
riska faktori: cukura diabēts, liekais svars un aptaukošanās, ilgstoši sēdošs
darbs un sēdēšana ceļojot. Zema riska faktors ir arī grūtniecība – tuvojoties
dzemdībām, ķermenis ražo vairāk trombocītu, lai sieviete dzemdībās nenoasiņotu,
taču, ja grūtniecei ir paplašinātas vēnas, trombu veidošanās risks ir daudz
augstāks.
Ja
summējas vairāki zema riska faktori, tie kopā var radīt augstu trombu
veidošanās risku. Piemēram, ja sieviete ar lieko svaru lieto hormonālās
kontracepcijas tabletes, smēķē un strādā ilgas darba stundas sēdus, tad
trombozes risks ievērojami palielinās. Pandēmijas laikā mazāk izplatīta, taču
bīstama situācija ir ilgstoši pārlidojumi, kuru laikā tiek lietots alkohols.
Ko darīt, lai mazinātu riskus?
Ievērot
aktīvu dzīvesveidu. Staigājot un kustoties, tiek vairāk nodarbināti kāju
muskuļi, kas strādājot masē vēnas, tādējādi veidojot labāku asins atplūdi no
tām.
Atmest
smēķēšanu, kā arī samazināt alkohola patēriņu. Alkohols dehidratē organismu,
tas nozīmē – jo biezākas asinis, jo lielāks risks, ka izveidosies trombi.
Dzert
daudz ūdens (1.5–2 litrus dienā). Ūdens patēriņš it sevišķi svarīgs ir vasarā,
kad cilvēks nejūtot zaudē vairāk šķidruma. Ūdens palielina asins tilpumu un
uzlabo asins cirkulāciju.
Izvairīties
no ilgstošas sēdēšanas. Strādājot birojā, vēlams regulāri piecelties un
izkustēties. Ja paredzēti ilgi pārbraucieni, ik pēc 2–4 stundām ieteicams
izkāpt un izlocīt kājas.
Ārstēt
sirds-asinsvadu slimības, nieru problēmas, cukura diabētu un citas hroniskas
saslimšanas ārsta uzraudzībā. Nevienu no hroniskām slimībām nevar atstāt
pašplūsmā.
Grūtniecēm
un cilvēkiem ar noslieci uz trombu veidošanos ieteicams valkāt vēnu kompresijas
zeķes. Pieejamas terapeitiskās (stingrākas) un profilaktiskās (vaļīgākas)
zeķes.
Ja
gadījušās traumas, tad ārsti nozīmē atsevišķas zāles un iesaka lietot asins
šķidrinātājus, kas pasargā no trombiem.
“Salīdzinoši
bieži novēroju trombu radītas komplikācijas, tamdēļ aicinu neatstāt novārtā
hroniskas slimības un laikus vērsties pie ārsta, lai piemērotu atbilstošu
terapiju,” saka kardioloģe. Trombozes risku mazināšanai nekādā gadījumā
nedrīkst pašrocīgi lietot medikamentus – zāļu izvēle jāatstāj ārsta kompetencē.
Foto: publicitātes
