Veselības
ministrija (VM) informē, ka krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” speciālisti
piedāvā attālinātas (online) bezmaksas psiholoģiskā atbalsta konsultācijas
medicīnas darbiniekiem, kas ir nepieciešams saistībā ar darbu pastiprinātā,
augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā, informē VM komunikācijas speciāliste Anna
Strapcāne.
Lai
pieteiktos bezmaksas konsultācijām, medicīnas darbinieki aicināti zvanīt konsultāciju
centra “Skalbes” administratorei darba dienās no pulksten 9 līdz 17 pa tālruni
24551700. Konfidencialitāte garantēta.
Savukārt
pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts un
krīzes intervence, kā līdz šim var zvanīt uz “Skalbju” diennakts krīzes
tālruni: 67222922 (LMT), 27722292 (BITE), vai uz atbalsta tālruni noziegumos
cietušajiem 116006 https://www.cietusajiem.lv/lv/ (no pulksten 9 līdz 17).
Pašreizējā
situācija valstī un pasaulē jebkuru cilvēku, tai skaitā arī speciālistus, kas
ikdienā saskaras ar traumatizējošām, kritiskām un spriedzes situācijām, var
skart pastiprināta trauksme, bailes, izmisums un mokoša neziņa par nākotni.
Visā pasaulē cilvēki jau vairāk nekā pusgadu dzīvo nenoteiktības apstākļos,
savukārt medicīnas darbinieki strādā ilgstošas mobilizācijas režīmā, kas ar
laiku rada hronisku nogurumu un izsīkumu. Šādos brīžos meklēt profesionāļu
palīdzību un saņemt psiholoģisku atbalstu vai atbilstošu palīdzību krīzes
situācijā ir ne vien dabiski, bet arī nepieciešami un atbildīgi pret
sevi.
Signāli, kas liecina par profesionālu izdegšanu vai psiholoģiskas
krīzes iesākumu:
pastāvīgs
nogurums un/vai miega trūkums, ko var izraisīt trauksme, ilgstošas darba
stundas, maiņu darbs;
nespēja
atpūsties pēc darba vai brīvdienās. Brīvais laiks nesniedz atpūtas sajūtu;
pošanās
un iešana uz darbu prasa piepūli, rada nospiestības izjūtas;
negatīvas,
iracionālas domas par darbu vai savu profesionālo darbību;
pārliecības
zudums par savām profesionālajām prasmēm, spējām pieņemt lēmumus. Zūd
sasniegumu sajūta vai paveiktais darbs šķiet nenozīmīgs vai nepietiekams, lai
gan patiesībā darbojas labi;
pastiprināta
emocionāla spriedze: aizkaitināmība, agresija, pastāvīgs nemiers un
neapmierinātība;
negatīva
perspektīva: izjusta nepatika un neuzticēšanās kolēģiem vai iestādēm kopumā;
ikdienas
sarunās bieži “iepeld” sarkasms, melns humors, noniecinoši izteikumi par savu
darbu, klientiem;
individuālas
pieejas zudums – visi klienti un situācijas tiek skatītas pēc viena protokola
vai risinātas vienādi. Nespēja tuvināties katram klientam vai uzdevumam ar
jaunu skatījumu.
Foto: VM
