Darbavietās
bieži vien var nākties saskarties ar lielāku vai mazāku stresu. Tāpat arī var
gadīties dažādas problēmas, kas beigu beigās var novest pie profesionālās
izdegšanas, depresijas, vēl nopietnākām mentālās veselības problēmām vai
pašnāvības riskam. Kā stāsta “Kognitīvi biheiviorālas terapijas centra” un
krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā
terapeite Inese Lapsiņa, pirmais solis problēmas risināšanā ir saruna.
Mentālās
veselības trīs balsti
Lai
cilvēks būtu harmonijā ar sevi, viņam dzīvē ir nepieciešami trīs balsti:
attiecības (ģimene, partnerattiecības, bērni, draugi, kolēģi); profesionālā
izaugsme (izglītība, darbs, profesionālā izaugsme); pašattīstība (hobiji,
intereses, laiks sev). Savukārt, lai cilvēks labāk spētu pārvarēt stresu,
emocionālu spriedzi, spētu atjaunot resursus, nepieciešams: miegs, sabalansēts
uzturs; dienas režīms, attiecības un kontaktēšanās ar citiem; aktivitātes. Tas
nozīmē, ka, ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, tad pastāv lielāks risks
iedzīvoties dažādās mentālās veselības problēmās.
Pastāv
veidi, kā mentālās veselības problēmu risku darba vidē ir iespējams
samazināt. Ir jāspēj samērot slodzi un
optimizēt darba vidi. Arī neergonomiska darba vide, nepietiekams materiālais
nodrošinājums un liela slodze var kļūt par iemeslu veselības problēmām. Tāpat
nepieciešams nodrošināt atbalstu, ja tāds nepieciešams. Liela nozīme ir arī
profesionālām kolēģu attiecībām un skaidrībai par to, kāda ir darbinieka loma
uzņēmumā.
Nevajag
uzņemties “glābēja” lomu
Ja
tomēr ir redzams, ka kolēģim ir nepieciešama palīdzība, jāsāk ar sarunu.
Pirmkārt, uzrunāt pašu kolēģi: „Esmu pamanījis, ka… Ievēroju tevī izmaiņas… Vai
un kā es varu tev palīdzēt? Mani uztrauc tavs noskaņojums/uzvedība. Kā varu
tevi atbalstīt/palīdzēt?” Ir svarīgi aprunāties ar kolēģi un, ja nepieciešams,
pastāstīt, kur un kāda veida atbalstu var meklēt un saņemt. Tāpat arī var
piedāvāt iespēju pārrunāt ar darba devēju vai personāldaļas speciālistu darba
slodzes vai pienākumu maiņu, ja darbs rada spriedzi, izdegšanu, bet pašam
kolēģim ir neērti par to runāt. Iedrošināt kolēģi pārrunāt veselības jautājumu
ar darba devēju vai tiešo darbu vadītāju, vai personāldaļas speciālistu. Ja
uzņēmumā ir organizācijas psihologs-konsultants, tad iedrošināt kolēģi doties
pie darba vietā pieejamā speciālista.
Taču
jāatceras tas, ka kolēģiem nevajag uzņemties “glābēja” lomu. Palīdzoši ir
piedāvāt savu atbalstu, negaidot, ka kolēģis to uzreiz pieņems. Ja kolēģis
atsaka, tad nevajag uzspiest savu palīdzību, bet gan atgādināt: „Labi, šobrīd
nevajag, bet zini, ja ir nepieciešams, noteikti pasaki man.” Ja iepriekš ir
bijušas kopīgas aktivitātes, hobiji ar šo kolēģi, tad var aicināt tos atjaunot.
Bet nevajag censties visu laiku „vilkt” kolēģi, piemēram, darīt kolēģa vietā
vai „piesegt”, jo tas nepalīdz atveseļoties vai uzņemties iniciatīvu pašam
cilvēkam, kurš ilgstoši jūtas depresēts, nomākts, trauksmains.
Kur
meklēt palīdzību?
Runāt
par mentālo veselību nav viegli. Tas var šķist pat biedējoši, neērti. Taču šīs
sarunas ir nozīmīgas cilvēkiem, kuriem ir grūts laiks – krīze, traumas,
saslimšana, emocionālas grūtības. Tāpēc, pirms iesakāt kolēģim vērsties pie
speciālista, labāk sākumā viņu uzklausiet un aprunājieties. Lai uzsāktu
veiksmīgu sarunu, uzrunājiet kolēģi sirsnīgā un mierīgā veidā. Sarunai jābūt
dabiskai, nesamākslotai un nesasteigtai – aptuveni 10-15 minūtes garai. Kolēģi
nevajadzētu pārtraukt vai steidzināt, bet gan uzmanīgi uzklausīt. Neizrādiet
savas emocijas, piemēram, izbrīnu, nosodījumu. Labāk pajautājiet: “Ko tu
vēlies, lai tev palīdzu? Kā varu palīdzēt?”
Ja
kolēģis runā par pašnāvības domām, dzīves bezjēdzību, pajautājiet tieši:
“Vai tev ir bijušas domas par pašnāvību?” Tas ir mīts, ka runāšana
par pašnāvību padara to vairāk iespējamu. Nelietojiet neskaidrus izteikumus,
piemēram: „Tu taču sev neko nedarīsi? Nedari muļķības!” Ja kolēģis saka, ka
grib izdarīt pašnāvību, tad turpiniet sarunu un mudiniet kolēģi meklēt
palīdzību. To var saņemt, zvanot uz krīžu un konsultāciju centra “Skalbes”
atbalsta tālruni 67222922 vai 27722292 (visu diennakti septiņas dienas nedēļā),
sazinoties ar ģimenes ārstu vai tuviniekiem (ģimenes locekļiem, tuviem
draugiem). Arī cilvēki, kuri satraucas par savu kolēģu mentālo veselību, var
meklēt palīdzību pie speciālistiem, zvanot uz tiem pašiem atbalsta tālruņiem.
Foto: publicitātes
