Ziemeļu
valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir
sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā
daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas
mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt
justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus. Sertificētā
farmaceite Anna Kivleniece stāsta, kā atpazīt sezonālos garastāvokļa
traucējumus, un dalās padomos, kā ar tiem cīnīties.
“Sezonālie
garastāvokļa traucējumi ir depresijas veids, ko bieži sabiedrībā mēdz dēvēt par
rudens/ziemas depresiju. Sezonālo garastāvokļa traucējumu iespaidā retāk rodas
vēlme doties svaigā gaisā, satikties ar apkārtējiem, nav motivācijas no rītiem
kāpt ārā no gultas, zūd dzīvesprieks. Tāpat nepārtraukti var būt skumjš
noskaņojums, miegainība, tieksme pēc saldumiem, palielinās apetīte, un līdz ar
to rodas svara pieaugums un grūtības koncentrēties,” stāsta farmaceite Anna
Kivleniece.
Melatonīns un
iedzimtība var veicināt depresiju
Viena no galvenajām vielām, kas
provocē vai mazina garastāvokļa traucējumus, ir melatonīns. Melatonīns ir
viela, kas smadzenēs tiek ražota diennakts tumšajā laikā un regulē miega-nomoda
ritmu, kā arī ietekmē garastāvokļa līdzsvara izmaiņas. Saules gaismas deficīta
periodos melatonīns tiek izstrādāts vairāk, tādējādi veicinot miegainību un
nomāktību.
SGT var ietekmēt arī iedzimtība un
ģenētiskas noslieces, piemēram, izmaiņas gēnos, kuri atbildīgi par serotonīna
un dopamīna – vielu, kas ietekmē garastāvokli – darbību. Novērots, ka sezonālie
garastāvokļa traucējumi biežāk piemeklē cilvēkus, kuriem kāds no radiniekiem
arī ir sirdzis no šāda veida depresijas. Visbiežāk SGT novēroti iedzīvotājiem
no 15 līdz 55 gadu vecumam, īpaši sievietēm, kuras dzīvo valstīs, kur mazāk
tiek saņemta saules gaisma.
Nomāktība un miegainība var liecināt arī par fiziskām saslimšanām
Lai
pārliecinātos, vai nomāktības un miegainības iemesls nav kāda fiziska
saslimšana, piemēram, vairogdziedzera vai kāda cita orgāna darbības traucējumi,
nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta un veikt izmeklējumus – pilnu asins
analīzi un noteikt dzelzs un D vitamīna, kā arī vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs.
Ja ar fizisko veselību viss ir kārtībā un depresijas epizodes sezonāli
atkārtojas divus gadus un vairāk, tādējādi traucējot darbam, mācībām un arī
personīgajai dzīvei, nepieciešama psihiatra konsultācija. Ar garastāvokļa
svārstībām, nomāktību, miegainību un citiem simptomiem var izpausties arī
premenstruālais sindroms (PMS), bulīmija, bipolārie, afektīvie vai obsesīvi
kompulsīvie traucējumi, tāpēc svarīgi noskaidrot simptomu iemeslu.
Trīs veidi, kā cīnīties ar sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem
Gaismas jeb fototerapija
– pie šīs metodes pieskaitāma uzturēšanās ārā dienas gaišajā laikā, ceļojums uz
siltajām zemēm gada drēgnajā periodā, kā arī speciālais modinātājpulkstenis ar
spilgtu gaismu. Gaismas ietekmē smadzenēs sakārtojas miega un nomoda cikls,
mazinās melatonīna ražošana. Pakāpeniski uzlabojas arī garastāvoklis, mazinās
miegainība un citi simptomi. Iespējams veikt arī fototerapijas kursu pie ārsta,
kura laikā tiek izmantota plaša spektra un spēcīgas intensitātes gaisma.
Speciālisti rekomendē 14–28 dienas ilgs kursu, kas notiek katru dienu no rīta.
Pilnvērtīgs miegs
ir viens no svarīgākajiem faktoriem labai pašsajūtai. Svarīgi ievērot miega
higiēnu – noteikt regulāru miega grafiku, guļamistabu atvēlēt tikai gulēšanai,
pirms miega nenodarboties ar fiziskām aktivitātēm un nepārēsties pirms
gulētiešanas. Tāpat pirms miega vēlams veikt arī kādu relaksējošu rituālu,
piemēram, lasīt grāmatu vai iet vannā.
Rūpes par sevi –
garastāvokli uzlabos arī fiziskās aktivitātes, it īpaši no rītiem – pastaigas
svaigā gaisā, peldēšana vai braukšana ar divriteni.
“Tāpat
rudens un ziema ir īstais laiks, kad meklēt jaunu hobiju – arī nodarbošanās ar
to palīdzēs justies labāk,” iesaka farmaceite.
Foto: pixabay.com
