Šodien Pasaulē tiek atzīmēta C hepatīta
diena, tādējādi arī Latvijā tiek atgādināts, ka patlaban mūsu valstī ir vairāk
nekā 40 000 pacientu ar šo infekciju, informēja C hepatīta pacientu apvienības
pārstāvis Kristaps Kaugurs.
Uz Covid-19 fona C hepatīts nav
ne dramatisks, ne sensacionāls – vīrusa radītie bojājumi veidojas lēni, un
pacients ilgus gadus var dzīvot bez jebkādām aizdomām par ļaundabīgā vīrusa
klātbūtni organismā. Tomēr statistika neatpaliek – pēc Pasaules Veselības
organizācijas (PVO) datiem, 2016.gadā visā pasaulē no C hepatīta mira 399 000
cilvēku.
Līdzīgi kā ar Covid-19 arī pret C
hepatītu nav vakcīnas, tomēr jau gadiem ilgi pasaulē ir pieejama efektīva
terapija. 95% no C hepatīta pacientiem būtu iespējams izārstēt un atgriezt
pilnvērtīgā dzīvē, ja ārstēšana tiktu uzsākta savlaicīgi.
No pilnīgas bēdu ielejas, kas šīs
slimības ārstēšanā pavērās 2004.gadā, kad tika dibināta C hepatīta pacientu
apvienība, ir ieviesta virkne uzlabojumu, novedot pie situācijas, kurā gandrīz
vairs nav, ko uzlabot, skaidro pacientu biedrības pārstāvis.
Pērn ikgadējā diskusijā kopā ar
infektologiem, hepatologiem, politiķiem un valsts iestāžu pārstāvjiem tika
uzstādīts ambiciozs mērķis – drastiski izrevidēt visu ārstniecības sistēmu, no
diagnozes uzstādīšanas līdz pat izveseļošanās brīdim. Šogad, gatavojoties
diskusijai, Kaugurs pauž patīkamu pārsteigumu, ka teju visi Veselības
ministrijas (VM) nosūtītie ieteikumi ir ieviesti praksē, saīsinot procesu par
divām reizēm.
Kopš pagājušā gada C hepatīta
ārstēšanai paredzētie medikamenti ir kompensējamo zāļu grupā, kurai ir
atviegloti saņemšanas noteikumi, kas būtiski paātrina un atvieglo procesus.
Satrauktajam pacientam vairs nav jāgaida uz ārstu konsilija lēmumu un
neskaitāmām formalitātēm, kas saīsina ceļu līdz ārstēšanai, vienlaikus
vienkāršojot ārstu darbu un samazinot birokrātisko slogu.
Tiecoties uz lielāku ģimenes
ārstu iesaisti procesā, ir izstrādātas vadlīnijas par to, kā veicināt analīžu
veikšanu iedzīvotāju vidū, palīdzot atklāt par kluso slepkavu dēvēto C
hepatītu. Savukārt, lai palielinātu pacientu plūsmas caurlaidību pie
speciālistiem, jau divus gadus ārstēšana notiek ne vien Rīgā, bet arī Liepājā
un Daugavpilī.
Turklāt, nesen uzsākta ārstēšana
arī ieslodzījuma vietās, un viens no deviņiem Latvijas cietumiem jau ir pilnībā
atbrīvots no C hepatīta infekcijas. “Citiem vārdiem – esam stabili
nostājušies uz pareizā ceļa, kas tuvākajā nākotnē ļautu šo slimību izskaust
teju pavisam,” uzsver Kaugurs.
Viņš tomēr atgādina, ka šis
kopīgi panāktais progress ir trausls, un sabiedrībai atliek vien paļauties uz
politiķu un ierēdņu godaprātu, ka arī nākamajos gados tiks saglabāts šim mērķim
atvēlētais finansējums. Latvijā joprojām varētu būt virs 20 000 saslimušo, kuri
par savu diagnozi pat nenojaušot, turpina to izplatīt tālāk.
Turklāt, pretēji stereotipiem,
inficēties ar C hepatītu iespējams arī skaistumkopšanas procedūras laikā vai
veselības aprūpes iestādē. Lai patiesi izskaustu C hepatītu kā draudu
sabiedrības veselībai, pēc PVO aprēķiniem līdz 2030.gadam ir jāpanāk, ka 60%
pacientu ir izārstēti un 90% inficēto zina par savu diagnozi. “Šobrīd
tuvojamies pirmā rādītāja sasniegšanai, taču ar otro tik gludi neiet,”
komentē pacientu biedrības pārstāvis.
Jau pērn VM iesniegtajā vēstulē,
ko parakstīja gan pacienti, gan mediķi, tika norādīts uz nepieciešamību ieviest
visaptverošu C hepatīta skrīninga programmu. Šobrīd Latvijā C hepatīta testu
iespējams veikt 20 HIV profilakses punktos un visās lielajās valsts slimnīcās,
laboratorijās, kā arī vienkārši vaicājot savam ģimenes ārstam.
Lai arī pandēmijas apstākļos
testēšanas aktivitāte ir apsīkusi, Kaugurs atzīst, ka arī pirms Covid-19
parādīšanās iedzīvotāju aktivitāte bijusi neapskaužami maza. Plašāku C hepatīta
testu apjomu lielā mērā bremzē gan ģimenes ārstu laboratorisko izmeklējumu
kvotas, gan HIV profilakses punktu skaudri ierobežotais budžets, sabiedrības
aizspriedumi un nevienmērīgais to izvietojums reģionos.
Savukārt iedzīvotāji neveic
analīzes zināšanu trūkuma un stigmas dēļ, jo informētības līmenis sabiedrībā ir
satraucoši zems, norāda Kaugurs. “Lai apturētu C hepatīta izplatīšanos,
mums visiem ir jāpiedalās šajā procesā un jābūt aktīvākiem,” mudina
pacientu biedrības pārstāvis.
Rezumējot, Kaugurs skaidro, ka
apvienība savas funkcijas sešpadsmit pastāvēšanas gadu laikā ir lielā mērā
izsmēlusi. Pēdējais lielais solis, kas veicams virzienā uz nosprausto mērķi,
gluži tāpat kā Covid-19 gadījumā, tagad esot pašas sabiedrības, Veselības
ministrijas un politiķu rokās.
“Valsts institūcijām ir
jāapņemas saglabāt ārstēšanai paredzēto finansējuma apmēru iepriekšējo gadu
līmenī, paralēli risinot arī skrīninga jautājumu nacionālā mērogā, kā arī
jāturpina iesāktā kampaņveida ārstēšana atlikušajās ieslodzījuma un aprūpes
vietās,” rezumē Kaugurs. Viņš vienlaikus aicina ikvienu sabiedrības
locekli pārbaudīt veselību un testēties sevis paša, tuvinieku un līdzcilvēku
dēļ.
Foto: publicitātes
