Mitruma
nodrošinājums
Lai arī marts ir bijis nokrišņiem bagātāks nekā parasti, pilnībā
pagājušā gada mitruma deficīts gruntsūdeņos nav atjaunojies. Tas nozīmē, ka
brīdī, kad pavasara augsnes apstrādes darbus varēs veikt, būs jārīkojas veikli,
lai sēklu iestrādes dziļumā nodrošinātu optimālu mitruma režīmu.
Martā noteikti būs pavasarīgs laiks, kad dienā temperatūra būs
virs +5 oC, bet reta būs diena, kad tā pietuvosies +10 oC,
lai sāktos reāla augsnes apžūšana. Tas gan nenozīmē, ka tur, kur ir labs
mitruma režīms un liekie ūdeņi aiztecējuši, virskārta nevarētu apžūt tiktāl, ka
varētu arī ko iesēt. Tas gan attiecināms vien uz smilts un mālsmilts augsnēm.
Šādos apstākļos masveida sējas darbu uzsākšana nebūs iespējama, jo gaisa
temperatūra ir par zemu. Pašlaik prognozes rāda, ka augsnes masveida apžūšana
varētu sākties aprīļa vidū, informē Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais
dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Augļu
un ogu dārzos
Patlaban diennakts gaisa temperatūras ir pietiekamas, lai dārzos
sāktos veģetācijas procesi. Tādēļ ogu krūmu veidošana Kurzemē un Zemgalē ir
beigusies, jo tādas kultūras kā upenes, sarkanās jāņogas, sausserži, kizili
strauji briedina pumpurus, kas liecina, ka ir sākusies lēna barības vielu
aprite. Tāpat miera periods ir beidzies kauleņkokiem, – arī tiem drīz sāks
veidoties pumpuri un zaru veidošana jāpārtrauc. Savukārt ābelēm un bumbierēm
pašlaik ir īstais laiks vainagu veidošanai.
Ogulājus noteikti var spēcināt kā ar minerālmēsliem, tā organisko
mēslojumu, to iestrādājot apdobēs. Lai arī augsnes virskārta jau visur ir vaļā,
jāskatās, vai vietās, kur var uzbraukt ar tehniku, nepaliek acīmredzami riteņu
nospiedumi. Ja tie veidojas, jānogaida, jo tādas “brūces” zemē veidot nedrīkst,
– zem tām pastiprināti blīvējās augsne, kas var radīt ūdens iefiltrēšanās
problēmas tālākajā veģetācijas periodā.
Tomēr ne visā Latvijā vērojama iepriekš minētā situācija.
Pavasaris ir vienīgais gadalaiks, kas izteikti Latviju “pārsoļo”, sākot no
Kurzemes un Zemgales, tad tālāk uz priekšu pāri Daugavai – uz pārējo Latvijas
daļu. Atšķirības reģionos mērāmas pāris nedēļu ietvaros, tādēļ Vidzemē un
Latgalē pašlaik vēl ir labas iespējas sakopt ogulājus un turpināt vainagu
veidošanu augļu dārzos.
Foto:
zalenieki.lv
