Pateicoties entomologu un jauno studentu vērībai šovasar ir
konstatēts sensacionāls atradums – Daugavpils Universitātes studente Dobeles
pusē varena izmēra ozola pakājē konstatēja dižās briežvaboles (Lucanus cervus
L) tēviņu, un tas ir pirmais šīs sugas dokumentētais novērojums vairāk nekā 50
gadu laikā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP)
sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Briežvaboles atradumu veica Daugavpils Universitātes
bioloģijas bakalaura studiju programmas studente Viktorija Adamoviča, kura
netālu no Dobeles kādas privātmājas pagalmā zem gandrīz četrus metrus resna
ozola nobildēja beigtu dižās briežvaboles tēviņu.
Šī suga Latvijā nav droši novērota jau vairāk nekā 50
gadus. Iepriekšējais dižās briežvaboles atradums Latvijā, kuram pieejams
paraugs, ir Alda Vernera atradums 1969.gadā, kad kādā mājā Ieriķos pa logu
ielidoja šīs sugas tēviņš. Pašlaik šis eksemplārs glabājas Alūksnes muzejā.
Pēc informācijas saņemšanas no studentes, Daugavpils
Universitātes profesors Arvīds Barševskis un vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs
apsekoja teritoriju, kurā atrasta dižā briežvabole. Māju pagalmā aug trīs lieli
ozoli, kuru stumbros ir vairākas zibens spērienu rētas, no dažām regulāri tek
rūgstoša ozolu sula, kuras pieejamība ir svarīga dižajai briežvabolei. Mājas
apkārtnes pļavās aug daudz jaunāku ozolu, zem kuriem tiek ganītas aitas,
neļaujot pļavām aizaugt. Tas ir labvēlīgs papildfaktors šīs sugas attīstībai.
Arī kaimiņu māju teritorijā ir vairāki lieli ozoli.
Diemžēl pieaugušu dižās briežvaboles īpatņu dzīves ilgums ir salīdzinoši īss un
Latvijas apstākļos tās sastopamas galvenokārt jūnijā, jūlija sākumā. Šī gada
jūlija sākuma karstais laiks visticamāk paātrināja vaboļu īpatņu dabisku
bojāeju un visticamāk šogad to lidošanas sezona Latvijā jau ir beigusies, tāpēc
pētniekiem neizdevās konstatēt jaunus eksemplārus.
No sarunas ar mājas īpašniekiem Leldi un Ivaru
Cīruļiem zinātnieki guva apstiprinājumu, ka dižo briežvaboli viņi ir redzējuši
arī agrāk, rāpojam gan pa ozola stumbru, gan uz pagalma celiņa. Cīruļu ģimene
ir ieinteresēta šīs sugas pētījumos un aizsardzībā un ir gatavi par jebkuru šīs
sugas novērojumu turpmāk informēt Daugavpils Universitātes vaboļpētniekus, kā
arī popularizēt dabas pētīšanu un novērošanu.
Dižā briežvabole ir lielākā vabole Eiropā, tēviņa
augums, kopā ar ragiem, var sasniegt pat tuvu 10 centimetrus (cm). Latvijā ir
oficiāli reģistrēti vien pāris šīs sugas atradumi un iepriekšējais – pirms
vairāk nekā pusgadsimta. Tā apdzīvo bioloģiski vecus lapkoku mežus, bet kāpuri
pārtiek no satrupējušas koksnes, kas atrodas koka celma daļā un saknēs. Lai
kāpuri spētu normāli attīstīties, tiem jābarojas vismaz piecus gadus.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita
Strode stāstīja, ka šādas Eiropas Savienības (ES) mērogā aizsargājamas sugas
atklāšana liecina par to, ka Latvijā vēl ir saglabājušās piemērotas dzīvotnes
dažādām retām sugām, šajā gadījumā – lieli, veci ozoli. Tā ir vesela ekosistēma
kurā savstarpēji atkarīgi dzīvo desmitiem un pat simtiem dažādu kukaiņu, sūnu,
ķērpju, sēņu sugas. Lielie, vecie koki ir būtiska Latvijas kultūrainavas
sastāvdaļa, kas kalpo arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Daudz jaunu atradumu līdz šim nodrošinājusi DAP
īstenotā dabas skaitīšana, kuras laikā uzietas vairākas Latvijā līdz šim
nezināmas augu, sūnu un ķērpju sugas. Turklāt pastāv iespējamība, ka par
dažādiem jaunu sugu atradumiem varēs uzzināt arvien biežāk, jo patlaban DAP
sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti un Latvijas
Ornitoloģijas biedrību ir sākusi īstenot projektu LIFE FOR SPECIES
“Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte,
informācijas aprite un izpratne”, kurā, sadarbojoties dažādu sugu
ekspertiem, aktualizēs zināšanas par dažādu sugu izplatību Latvijā.
Foto: naturephoto-cz.com
