Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas
10 702 laulības, kas ir par 2159 laulībām jeb 17% mazāk nekā
2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Laulību skaita sarukumu ietekmēja
ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī
pulcēšanās un citi ierobežojumi, skaidro CSP. Uz 1000 iedzīvotāju
laulību skaits samazinājās par 1,1 no 6,7 2019.gadā līdz 5,6
2020.gadā.
Valstī noteiktās ārkārtējās
situācijas laikā no 2020.gada 12.marta līdz 9.jūnijam laulību
ceremonijā klātienē drīkstēja būt tikai abi laulājamie un divi
pilngadīgi liecinieki. Noslēgto laulību skaits šajos trīs
mēnešos strauji saruka un bija par 36% mazāks nekā 2019.gada
attiecīgajā periodā. Vislielākais laulību skaita samazinājums
salīdzinājumā ar 2019.gadu bija maijā un jūnijā, kad katru
mēnesi tika reģistrēts par aptuveni 500 laulībām mazāk nekā
iepriekšējā gadā.
Otrreiz ārkārtējā situācija ar
būtiskiem ierobežojumiem tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī un
bija spēkā piecus mēnešus līdz šā gada 6.aprīlim. Kā liecina
provizoriskie reģistrēto laulību dati, samazinoties
ierobežojumiem, 2021.gada aprīlī un maijā reģistrēts vairāk
laulību nekā attiecīgajos mēnešos pērn.
Pirmo laulību skaits 2020.gadā
salīdzinājumā ar 2019.gadu samazinājās par 15%, bet atkārtoto
laulību – par 21%. Mazāk bija Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu
un nepilsoņu) laulību ar citu valstu pilsoņiem – ja 2019.gadā
šādu laulību īpatsvars bija 4,8%, tad 2020.gadā – 3,5%.
Pirmo laulību skaits samazinājās
visās vecuma grupās, bet vairāk vecuma grupās no 20 līdz 24
gadiem (uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotāju par 14%), no 25 līdz
29 gadiem (par 11%) un no 30 līdz 34 gadiem (par 15%).
Pērn salaulāja 7,2% jeb 1542 seniorus
vecumā no 60 gadiem, par 30% mazāk nekā 2019.gadā, kad laulību
noslēdza 8,6% jeb 2217seniori. Iepriekšējos gados (2018., 2019.)
bija vērojams straujš senioru laulību skaita pieaugums, ko
veicināja grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.
2021.gada sākumā Latvijā 49%
pilngadīgu vīriešu un 41% pilngadīgu sieviešu ir precēti, 35%
vīriešu un 25% sieviešu ir neprecēti. Šķīrušies ir 12%
vīriešu un 18% sieviešu.16% sieviešu ir atraitnes, kas ir
četrreiz biežāk nekā vīrieši atraitņi (3,4%), un tas saistāms
ar sieviešu skaita pārsvaru senioru grupā un garāku mūža
ilgumu.
CSP informē, ka augstāks neprecēto
vīriešu īpatsvars daļēji saistāms ar tendenci vīriešiem
noslēgt laulības vēlāk nekā sievietēm – vidējais pirmajā
laulībā stājušos vīriešu vecums ir 32 gadi, bet sieviešu –
29,7 gadi. Ar katru gadu vidējais laulībā stājušos vecums
pieaug.
Salīdzinājumā ar 2019.gadu Igaunijā
pērn laulību skaita samazinājums bijis vien par 4,6%. Gada otrajā
pusē Igaunijā laulību skaits pat pieaudzis salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu. Visvairāk laulību skaits samazinājies Lietuvā
– gada griezumā laulības noslēgtas par 22% retāk nekā 2019.gadā,
turklāt visaugstākā starpība bijusi maijā, kad salīdzinājumā
ar 2019.gadu laulību skaits samazinājies pat par 67%.
Īsi pirms pulcēšanās ierobežojumiem
2020.gada februārī liels skaits Baltijas valstu iedzīvotāju
izmantoja iespēju reģistrēt laulību 2020.gada 20.februārō, kas
radījis laulību skaita pieaugumu februārī.
Foto: no arhīva
