Ar
plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika
un modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves
ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu
informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv.
Vairāk par plaušu vēža atklāšanas un ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir
pieejamas pacientiem, stāsta ārsts Artjoms
Špaks, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un
torakālās ķirurģijas centra virsārsts-torakālais ķirurgs, bronhologs, Latvijas
Torakālo ķirurgu biedrības viceprezidents.
Kādi ir
biežākie simptomi, kas likuši pacientiem vērsties pie ārsta?
Runājot
par pacientiem ar plaušu vēzi, ir jāsaprot, ka tā ir ļoti viltīga slimība, kas
ilgu laiku var attīstīties bez simptomiem. Tas ir fakts, ka lielākā daļa
pacientu atnāk pie ārsta brīdī, kad slimība jau ir vēlīnā stadijā, kad ārstēšanas
iespējas jau ir ierobežotas. Simptomi parasti ir klepus. Ne vienmēr tas ir
klepus ar asins piejaukumu krēpām, kā pārsvarā tiek uzskatīts. Tas ir diezgan
reti, aptuveni 15% gadījumu. Var būt arī sauss, kairinošs klepus. Gadījumos, ja
audzējs pieguļ pleirai un kairina starpribu nervu, var būt arī sāpes. Ilgu
laiku audzējs var attīstīties pilnīgi
bez simptomiem. Reizēm simptomi jau rodas nevis no paša audzēja, kas atrodas
plaušās, bet no metastāzēm, piemēram, galvas smadzenēs vai kaulos. Paļauties tikai uz sūdzībām vai simptomiem
nevar. Ja mēs runājam par veiksmīgu agrīna vēža ārstēšanu, tad pamatā ir agrīna
diagnostika. Jo vairāk audzēju tiks
atrasti agrīnā stadijā, jo radikālāka terapija ir iespējama. To var izdarīt
tikai ar skrīningu, kas ir zemas devas
datortomogrāfija, ar kuru var konstatēt
maza izmēra audzēju plaušās. Tādējādi iespējams samazināt mirstību par aptuveni
20%. Kā arī, lai efektīvi cīnītos ar
plaušu vēzi, vajag cīnīties arī ar smēķēšanu.
Pie Jums
nonāk pacienti ar aizdomām par plaušu vēzi. Kas ir nepieciešams, lai to
apstiprinātu?
Daļai
pacientu pietiek ar klīnisku un radioloģisku diagnozi. Kā arī ir pacienti ar
smagām blakus slimībām, kuriem specifiska terapija nav iespējama. Tas
nozīmē, ka smaga vispārējā stāvokļa dēļ pacientam nevar piedāvāt ne
ķīmijterapiju, ne staru terapiju, ne operāciju, un tā ir kategorija, kura saņem
paliatīvo aprūpi. Eiropā tie ir aptuveni
15% no visiem plaušu vēža pacientiem. Pārējiem pacientiem nepieciešama papildus
izmeklēšana ar invazīvām metodēm diagnozes morfoloģiskai apstiprināšanai. Tas
nozīmē, ka tā ir kāda veida biopsija jeb audu paraugs no audzēja. Mums ir
pieejami vairāki moderni biopsijas paņemšanas veidi. Mikroskopā iespējams
redzēt audzēja šūnas. Patologs apstiprina, ka šis izmeklējumā redzamais process
ir plaušu vēzis, kā arī precizē audzēja veidu.
Ko
vajadzētu zināt pacientam, pirms braukt uz specializētu centru pie plaušu
ķirurga? Kas pacientu sagaida pēc diagnozes uzstādīšanas?
Daļa pacientu
atnāk uz pieņemšanu pie ķirurgiem vai pneimonologiem nezinot, kāpēc viņi ir
atnākuši. Ticis atrasts kāds veidojums vai aizēnojums un tad pirmo reizi šo
diagnozi pacienti dzird pie mums pieņemšanas laikā. Laika ir maz un jautājumu
ir daudz, bet mēs cenšamies izskaidrot, kāda ir problēma. Parasti, kad mēs
piedāvājam biopsiju vai operāciju, mēs vēlamies pierādīt vai izslēgt sliktāko
scenāriju, kas ir plaušu vēzis. Ja mums ir pamatotas aizdomas, ka tas ir plaušu
vēzis, jārīkojas ātri. Protams, cilvēkam ir grūti pieņemt šo diagnozi. Īpaši,
ja tas notiek tik ātri. Mēs cenšamies izrunāt ar pacientu diagnostikas un
ārstēšanas plānu. Bez pareizi uzstādītas diagnozes cilvēks netik pie pareizas
ārstēšanas. Plaušu vēzis ir liela ļaundabīgu audzēju grupa, kuru apvieno šis
nosaukums, bet zem tā ir simts dažādu audzēju. Tie visi uzvedas citādāk, tāpēc
ir būtiski noteikt audzēja veidu.
Ceru, ka
arī pie mums parādīsies plaši pieejama ģenētiska audzēja testēšana un genotipa noteikšana. Tas sniedz ļoti daudz
informācijas onkologiem par medikamentu izvēli, un pret ko audzējs var būt
jutīgs vai nejutīgs.
Kādas
cerības sniedz modernā terapija – ķirurģiskā, staru, medikamentozā?
Jo ātrāk
mēs diagnosticējam audzēju, jo lielākas izredzes ir izdzīvot ilgu mūžu.
Stadijas ir parametrs, kuru izmanto onkoloģijā, kad runā par prognozi. Ja tā
ir, piemēram, 1. stadija plaušu vēzim,
tad no 100 cilvēkiem ap 90 nodzīvos vismaz 5 gadus. Tas ir ļoti labs rādītājs.
Tomēr, ja tā ir pēdējā plaušu vēža stadija, 4.B stadija, 5 gadu dzīvildze ir pielīdzināma nullei.
Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt diagnozi un noteikt stadiju. Pie
agrīnas stadijas tā ir ķirurģiska ārstēšana – mēs veicam gan modernas
endoskopiskas operācijas, gan klasiskas liela apjoma operācijas. Tomēr jāatceras,
ka vēzis ir visa organisma slimība. Slimības process ir plašs, un, kad audzējs
jau ir izplatījies, ir nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir sistēmiska terapija,
tā ietekmē visu organismu un šie medikamenti cirkulē kopā ar asinīm gandrīz
jebkurā organisma vietā. Šobrīd onkoloģija strauji attīstās un arvien vairāk
jaunu medikamentu kļūst pieejami Latvijas iedzīvotājiem.
Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli
pasaulē ir ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar onkoloģiskām
slimībām?
Reizēm rodas iespaids, ka, kopš mums ir sākusies Covid-19
pandēmija, nav nevienu citu saslimšanu, un vienīgā aktuālā tēma ir Covid. Tomēr
vēzis negaida, kad beigsies pandēmija,
tāpēc mēs cenšamies sniegt neierobežotu palīdzības apjomu onkoloģisiem
pacientiem kā pirms Covid, tā arī Covid laikā. Stradiņa slimnīcas Plaušu
slimību un torakālās ķirurģijas centrā mēs varam nodrošināt pacientiem
praktiski visu izmeklējumu un procedūru klāstu, kā to nosaka mūsdienu laba
klīniskā prakse. Turklāt mūsu slimnīcā šogad parādījās iespēja veikt
endobronhiālās sonoskopijas. Tā ir viena no diagnostikas metodēm pacientiem ar
plaušu vēzi. Var teikt, ka šobrīd Latvijā mēs esam aprīkoti ar modernākajām
tehnoloģijām diagnostikai. Galvenais, lai pacienti paši nebaidās nākt, kā arī ģimenes
ārsti sūta pacientus pie mums. Jāņem vērā, ka
mums visiem šobrīd ir jāizvairās no kontaktiem Covid dēļ. Vizīte pie
ārsta arī ir kontakts. Pastāv pacientu grupa, kura izvairās no konsultācijām,
reizēm arī bez Covid saslimšanas riska. Protams, pacients labprātāk paliktu
mājās, lai gan laiks plaušu vēža ārstēšanā ir viens no būtiskākajiem faktoriem.
Vairāk informācijas: www.plausuvezis.lv.
Foto: publicitātes
