“Psihosociālā
rehabilitācija pēc onkoloģiskas slimības
ļauj atgūt spēkus, labāk sevi iepazīt un dod optimismu dzīvei,” tā
raksta kāds no valsts atbalstītās psihosociālās rehabilitācijas programmas
onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem „Spēka avots” dalībniekiem.
Psihosociālās
rehabilitācijas pieejamība ikvienam pacientam pēc onkoloģiskas slimības noteikta „Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 13.pantā”, bet rehabilitācijas programmas saturs un ieviešana
noteikta ar MK noteikumiem Nr.780 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas
pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem”. Rehabilitācijas
programmas ar Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu ievieš biedrība „Dzīvības koks”, informē biedrība.
Katru
gadu notiek vairāk nekā 20 valsts apmaksātas psihosociālās rehabilitācijas
programmas, kurās ir iespējams saņemt speciālistu atbalstu, informāciju par
slimību, kā arī pozitīvu pieredzi, kā pārvarēt ļaundabīgā audzēja radītās
psiholoģiskās sekas. Lai nodrošinātu programmas, „Dzīvības koks” piesaistījis
vairāk nekā 20 dažādu nozaru speciālistus: psihologus, mākslas terapeitus,
fizioterapeitus, fizisko aktivitāšu speciālistus, uztura speciālistus, ārstus
un māsas, kas specializējušies onkoloģijā, kā arī sociālos darbiniekus.
Programmas
kvalitātes izvērtēšanai tiek veikta dalībnieku aptauja, kurā lūgts izvērtēt
paša dalībnieka pašsajūtu pirms un pēc programmas, kā arī lūgts novērtēt
programmas satura kvalitāti un atzīmēt katra ieguvumus programmā.
Par
2020.gadu apkopotas 190 anketas (pavisam programmā, neskatoties uz Covid-19
radītajiem ierobežojumiem un programmu atcelšanu, piedalījās 285 cilvēki no
visas Latvijas).
Dalībniekam
tiek lūgts novērtēt skalā no „tas pilnībā uz mani attiecas”, līdz „tas uz mani
neattiecas” vai nav viedokļa, izsakot apgalvojuma formā
Dalībnieki
atzīmējuši nogurumu kā būtisku faktoru pirms dalības programmā ( 70% – pilnībā
attiecas, attiecas, daļēji attiecas), savukārt, pēc programmas tie ir tikai 18%
(pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas).
Svarīgi
ir arī tas, ka sešu dienu programma, kurā ir gan psihoterapija, gan mākslas
terapija, gan fizioterapija, gan dažādas fiziskās aktivitātes, lekcijas par
uzturu un dzīvi pēc slimības, mazina tādas sajūtas kā vēlmi noslēgties no
citiem, mazina nervozitāti, liek noticēt saviem fiziskajiem spēkiem. Piemēram,
vēlmi izolēties pirms programmas kā problēmu atzīmējuši 54% (pilnībā attiecas,
attiecas, daļēji attiecas), kamēr pēc programmas šī problēma aktualitāti
saglabājusi 24%.
Būtiska
nozīme ir arī pacienta un tuvinieka informētībai, izpratnei, kā labāk dzīvot
pēc slimības. Psihosociālās rehabilitācijas programma palīdz rast atbildes uz
dažādiem jautājumiem, kā arī palīdz rast atbildes – kā runāt ar tuviniekiem par
slimību un veselību?
Viens
no pašnovērtējuma apgalvojumiem – “nejutos pietiekami informēts par savu
situāciju” (slimību, kā dzīvot tālāk, ārstēšanas gaitu utt.)? Šo apgalvojumu uz
sevi pirms programmas uz sevi attiecinājuši 64%, pēc programmas- 30% (pilnībā
attiecas, attiecas, daļēji attiecas).
Psihosociālās
rehabilitācijas programmas galvenās
daļas ir: grupu nodarbības (psihoterapija, mākslas terapija); fiziskās
aktivitātes (fizioterapija, spēka vingrošana, nūjošana); informatīvās lekcijas
nodarbības (par uzturu, par dzīvi pēc diagnozes, par atbalsta iespējām u.c.);
individuālās konsultācijas (katram programmas dalībniekam ir iespēja saņemt
individuālās konsultācijas pie speciālista); kā arī svarīgs elements ir
savstarpējā pieredzes apmaiņa un atbalsts. Arī šo elementu novērtēšanā
paredzēts novērtējums no „ļoti pozitīvi” līdz „ļoti negatīvi”.
Psihosociālās
rehabilitācijas programmas tiek ieviestas kopš 2009.gada, taču kā valsts
programmas tās ir kopš 2018.gada. Katru gadu psihosociālo rehabilitāciju saņem
vairāk nekā 500 pacienti un viņu tuvinieki, izņemot gadus, kad epidemioloģiskās
drošības dēļ tika ieviesti programmu ierobežojumi.
Arī
2021.gadā notiks psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem
pacientiem un viņu tuviniekiem, protams, ievērojot valstī aktuālos noteikumus
un ierobežojumus. Programmā pieteikties var “Dzīvības koka” mājas lapā.
Lai
piedalītos programmā nepieciešama ārsta rekomendācija, vai arī nokārtota
invaliditāte.
Onkoloģisko
pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” dibināta 2004. gadā, un tā ir nevalstiskā
organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus.
Biedrības mērķis ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā
līmenī, lai arī Latvijas pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāku veselības
aprūpi. „Dzīvības koks” ir Eiropas līmeņa organizāciju „Europa Donna”,
„European Cancer Patient Coalition”, „European Network of Gynaecological Cancer
Advocacy Groups”, “Myeloma Patients Europa” un Eiropas Plaušu vēža pacientu
interešu aizstāvības grupas biedrs.
Ar psihosociālās rehabilitācijas programmas
anketu apkopojumiem pa gadiem var iepazīties www.dzivibaskoks.lv sadaļā “Psihosociālā rehabilitācija”
Foto: pixabay.com
