Katrs ceturtais sociālo tīklu lietotājs gatavs iegādāties
brīnumlīdzekļus, ko popularizē sociālajos tīklos, aģentūru LETA informēja
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Lai noskaidrotu, cik ļoti sociālo tīklu lietotāji
uzticas citu ieteikumiem un tos izvērtē, PTAC veica patērētāju aptauju un
sarīkoja eksperimentu ar viltotiem “Facebook” un
“Instagram” ierakstiem, kuros reklamēja dažādus neeksistējošus
līdzekļus. Rezultāti parādīja, ka vairāk nekā 2000 cilvēku devās uz viltus interneta
veikalu un katrs ceturtais mēģināja veikt pirkumu.
Eksperimenta laikā sociālajos tīklos tika publicēta
viltus reklāma – izveidoti 10 neīstu influenceru maldinoši ieraksti. Dažādi
cilvēki ieteica un slavēja produktus, kas solīja uzlabot redzi, padarīt
skaistus un veselus matus, ātru un efektīvu zobu balināšanu mājas apstākļos.
Ierakstiem nebija norādes par apmaksātu reklāmu un apakšā tika norādīta saite
uz neīstu e-veikalu, kur produktu var iegādāties. Uzskatāmi mulsinoši tika
lietotas mirkļbirkas, kas nenorādīja, vai ieraksts ir reklāma vai influencera
viedoklis.
Pēc nedēļu ilga eksperimenta noskaidrojās, ka ieraksti
raisījuši ievērojamu interesi – viltus interneta veikals tika apmeklēts 2172
reizes un 579 lietotāji centās nopirkt vai noskaidrot papildu informāciju par kādu
no 10 produktiem.
“Eksperimenta rezultāti ir ļoti nopietna viela
pārdomām – cik viegli sociālo tīklu lietotāji uzķeras uz tādiem
brīnumlīdzekļiem kā melleņu un burkānu ekstrakts redzes uzlabošanai vai
aerosols, kas kaķim neļauj sabojāt mēbeles. Patērētājiem nevajadzētu tik akli
paļauties un nepārbaudītiem datiem un tukšiem solījumiem, savukārt influenceru
nozares pārstāvjiem laiks sekot PTAC izstrādātajiem noteikumiem,”
eksperimentu komentēja komunikācijas aģentūras “A.W.Olsen & Partners”
partnere un Latvijas Universitātes docente Olga Kazaka.
Līdz ar šo eksperimentu notika arī patērētāju aptauja,
kurā piedalījās vairāk nekā 400 respondentu. Tās mērķis bija pārbaudīt, vai
sociālo tīklu lietotāji uzticas influenceriem un kritiski izvērtē to, kas tiek
publicēts. Lai gan 40% atbildēja, ka neuzticas ietekmētāju paustajai
informācijai un 30% uzticas daļēji, 70% no visiem aptaujātajiem nepievērš
uzmanību, cik patiess ir influenceru stāstītais.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku – 36% – atzīst, ka
viņiem nav svarīgi, vai influenceris norāda, ka publicētais ieraksts ir
apmaksāts vai par to saņemta dāvana. Gandrīz 13% to neuzskata par problēmu,
savukārt gandrīz 26% pat nav zinājuši, ka sadarbība ar reklāmas devēju ir
attiecīgi jānoformē.
“Aptaujas mērķis bija noskaidrot, vai patērētāji
saprot un atšķir apmaksāto saturu no vienkārši privāta viedokļa, un diemžēl
rezultāti skumdina. Ja 55% aptaujāto nezina vai tiem nav skaidrs, ko nozīmē
tēmturis “#sadarbība”, tad PTAC ir veicams nozīmīgs darbs sabiedrības
izglītošanai – gan influenceru, gan patērētāju. Pēdējā gada laikā esam
ierosinājuši 35 administratīvās lietas par nepatiesas vai neprecīzas
informācijas sniegšanu, kas bieži vien ir influenceru nezināšana,”
skaidroja PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva
Baldiņa.
Lai šīs problēmas risinātu, 3.decembrī atklāta kampaņa
“Esi reāls!” – mājas lapā “www.esireals.lv” pieejami PTAC
ieteikumi par pareizu mirkļbirku lietošanu, kam pievērst uzmanību un no kā
izvairīties, kā arī skaidrojošs video.
Lai patērētājiem tiktu sniegta patiesa un skaidra
informācija par publikāciju, par kuru influenceris saņēmis materiāla rakstura
labumu (samaksu, dāvanu un tamlīdzīgu), balstoties uz spēkā esošo komercprakses
regulējumu, PTAC ir sagatavojis šādus ieteikumus – erakstā jāiekļauj
nepārprotama norāde par komerciālu sadarbību – tas var būt ieraksta tekstā vai
pievienojot atbilstošus tēmturus, jālieto kāds no šādiem tēmturiem –
“#apmaksats”, “#apmaksatareklama”,
“#paidpartnership”, “#reklama”, “#sponsorets”.
Tāpat ierakstā vai tēmturos skaidri jānorāda arī
sadarbības, reklāmas apmaksātāja vai dāvanas sniedzēja nosaukums. Pamanot
aizdomīgu ierakstu, sociālo tīklu lietotāji ir aicināti komentārā pievienot
tēmturi “#EsiReals!”.
Foto: esireals.lv
