Šā gada budžetā plānots novirzīt papildus 7,12 miljonus eiro, lai
mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību.
Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā
darba grupa atbalstījusi un lēmusi virzīt izskatīšanai valdībā Veselības
ministrijas (VM) izstrādāto ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam
un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko
veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.
VM jau iepriekš ir apzinājusi nepieciešamās vajadzības
psihiskās veselības nozarei, vienlaikus norādot, ka šo pasākumu realizācijai
2020.gadā tika piešķirts nedaudz mazāk par pusi no reāli nepieciešamā
finansējuma. Tāpat arī 2021.gadam piešķīrums noteiktajiem mērķiem nav
palielināts, līdz ar to, ar esošo finansējuma piešķīrumu daļu iniciatīvu nav
iespējams finansēt pilnā apjomā vai nodrošināt vispār.
“Covid-19 krīze psihiskās veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamības un nepietiekamā finansējuma situāciju izaicinājusi vēl
vairāk – līdzcilvēku zaudējums, izolācija, ienākumu zaudēšana un bailes no
Covid-19 infekcijas un dažādu zaudējumu piedzīvošanas izraisa psihiskas
veselības traucējumus vai saasina esošos. Tāpat cilvēki šajā laikā var sākt
pastiprināti lietot alkoholu un narkotikas, kā arī piedzīvot bezmiegu un
trauksmi,” skaidroja VM.
Lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz
sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, VM rosina īstenot
virkni pasākumu.
Pirmkārt, ministrija rosina uzlabot psiholoģiskās
palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Šim pasākumam šogad nepieciešami papildus 5 332 095 eiro, 2022.gadā – 6 166 347
eiro un 2023.gadam un turpmāk ik gadu – 6 282 092 eiro valsts pamatbudžeta
finansējuma.
Otrkārt, rosināts uzlabot speciālistu savstarpējo
sadarbību psihiskās veselības aprūpes nozarē, tajā skaitā motivējot ģimenes
ārstu prakses iesaistīties savu pacientu psihiskās veselības novērtēšanā un
uzraudzīšanā. Šim mērķim 2021.gadā nepieciešami 156 156 eiro, 2022.gadā un
turpmāk ik gadu 250 150 eiro.
Treškārt, VM rosina veikt esošā medicīniskā personāla
psihoemocionālo atbalstu un tā monitoringu. Lai to nodrošinātu, 2021.gadā
nepieciešami 1 629 815 eiro, 2022.gadā un turpmāk ik gadu – 2 572 380 eiro.
Ceturtais priekšlikums paredz veikt regulāru un
salīdzināmu iedzīvotāju psihiskās veselības monitoringu Covid-19 pandēmijas
laikā. VM piebilda ka šim mērķim nav nepieciešams papildus finansējums laika
posmā no šī līdz 2023.gadam, bet no 2024.gada un turpmāk ik gadu plānotais
papildus nepieciešamais finansējums 21 780 eiro apmērā tiks piesaistīts no
Eiropas Sociālā fonda.
Lai nodrošinātu minēto pasākumu īstenošanu 2021.gadā
VM papildus nepieciešams valsts pamatbudžeta finansējums 7 118 066 eiro apmērā,
2022.gadā – 8 988 877 eiro apmērā, 2023.gadā un turpmāk ik gadu 9 104 622 eiro
apmērā.
Foto: no arhīva
