Lai
gan ierasti aprīlī vēl būtu jābūt nokrišņiem, jau vairākas nedēļas to ir bijis
maz vai nav bijis vispār. Šādā situācijā augsnes virskārta strauji zaudē
mitrumu, apdraudot sējumus un stādījumus, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Pagaidām
situācija ar augsnes mitrumu vēl ir samērā stabila, jo augsnes dziļākajos
slāņos mitrums ir pietiekamā daudzumā.
“Sausums
augsnes virskārtā visbīstamākais var būt agrajiem dārzeņiem. Burkānu, sīpolu,
pētersīļu un diļļu sēklām ir ciets
apvalks, kam nepieciešams optimāls mitrums sēklu iestrādes dziļumā. Taču jau
tagad ir vietas, kur, laicīgi nenošļūcot augsni, nav vairs viegli uzirdināt
augsnes virskārtu. Ir sauss, bet smagākās augsnēs jau izveidojušies kukuržņi,
kurus vairs nebūs iespējams likvidēt, neradot risku augsnei un sējumam,” stāsta
M. Narvils.
Augsnes
pastiprinātu izžūšanu pašlaik veicina vēl vairāki faktori. Katru dienu ir
samērā spēcīgi vēji, kas papildus žāvē augsni, daudzviet veidojot vēja radītu
eroziju, kad augsnes virskārta tiek vienkārši aizpūsta pa gaisu. Tas vērojams
kā smilts augsnēs, tā smagākās māla augsnēs, kur, mēģinot tikt galā ar augsnes
kukuržņiem, tos agresīvā veidā saputekļo. Šādās vietās jau esošie agro dārzeņu
sējumi ir apdraudēti, jo sēklās var tikt aizpūstas vai, tieši otrādi, appūstas
ar vēja sanesto kārtu. Papildu stresu rada regulārās un ilgstošās nakts salnas,
kas nav bīstamas nevienai kultūrai sēklu stadijā, bet dīgšanas stadijā esošās
var nopietni ciest. Savukārt, iestājoties siltumam, iepriekš aukstuma un stresa
māktos augus var apdraudēt kaitēkļi, skaidro dārzkopības speciālists.
Tādēļ
viens no efektīvākajiem situācijas risinājumiem ir dārzu laistīšana. “Spēcīgā
vēja un saules dēļ laistīt drīkst tikai vēlu vakaros, naktī vai no rīta. No
rīta būtu vislabāk, jo tas palīdzētu mazināt augu stresu salnu dēļ,” skaidro M.
Narvils. “Jālaista lejot vismaz 20-30 litrus
uz kvadrātmetru, lai būtu cerība, ka ūdens nonāks līdz sēklām. Smilts augsnēs
var laistīt ar lielāku intensitāti un īsāku laiku, māla augsnēs – otrādi,” iesaka
eksperts.
Lai
neveidotos cieta zemes garoza, jāatceras arī, ka laistīšana iet kopsolī ar
rindstarpu uzrušināšanu. Būtiski ir sējas un stādīšanas darbus salāgot ar
augsnes apstrādi – apstrādājot to tikai
tādā apjomā, cik tuvāko stundu laikā var apstādīt vai apsēt. Darbiem ieteicams
izvēlēties rīta un vakara stundas, kad vērojama mitruma pacelšanās no augsnes
dziļākajiem slāņiem, kā arī mazāka vēja un saules ietekme. Pēc sējas noteikti
ir nepieciešama pievelšana, kas uzlabos sēklu kontaktu ar augsnes mitro
apakšslāni.
Sadīgušiem
augiem ir jāizsmidzina augu augšanas veicinātāji un preparāti – sakņu sistēmas
veidošanas stiprinātāji. Lai savlaicīgi izvairītos no dažādu kaitēkļu
uzbrukuma, jāseko to izplatībai www.vaad.lv mājaslapā.
Foto: pixabay.com
