Lai nepalielinātos saslimstība ar Covid-19, šodien Līgo vakars un
Jāņu nakts tiks svinēti attālināti vai nelielos pasākumos.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko visas nakts
garumā latvieši pavada ar jautrām dziesmām un dejām. Lai arī vasaras
saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts ir visīsākā, jau aizvadīti, Līgo
naktī daudzi piekopj sentēvu tradīcijas.
Jāņos tiek aplīgoti lauki, lai tajos neaug nezāles,
godā tiek celti Jāņi, aplīgoti kaimiņi, ja viņiem kādi darbi nav padarīti. Kad
sanāk Jāņabērni, saimnieku pienākums ir tos pacienāt ar sieru un alu.
Tumsai iestājoties, augstākajos pakalnos tiek kurti
Jāņu ugunskuri un celta uguns kārts galā, lai tālāk sniegtos tās gaisma. Senie
latvieši ticēja, ka, saulgriežu ugunij pieskāries, cilvēks iemanto veselību
visam gadam. Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un
tīrumi, iegūst spēku un auglību. Ja kāds bijis slims, to nesuši pie jāņuguns,
lai arī to apspīdētu dzīvinošās liesmas. Pēc tautas ticējumiem, jāņugunij
piemīt sevišķs noslēpumains spēks, tāpēc Jāņu naktī cilvēki lēca pāri
ugunskuriem.
Saskaņā ar svētku tradīcijām Līgo vakarā govis
jāappušķo ar jāņuzālēm, lai viņas zina, ka cilvēks tās neaizmirst. Senie
latvieši uzskatīja, ka pirms Jāņiem nevajag dot govij ar izkapti pļautu zāli,
lai govis nenorauj pienu. Jāņu naktī zirgus nelaida pieguļā, lai tos nesaplosa
vilki un ļauni skauģi neuzsūta slimības un citas nelaimes.
Savukārt Līgo dienā, lai izvairītos no ļaunuma, māja
jāizpušķo ar pīlādžu zariem, dadžiem vai usnēm. Zem gultas vajadzētu novietot
papardes zarus, bet uz Jāņu galda būtu jābūt liepu vai ozolu zaram, kā arī
apaļam Jāņusieram, pīrāgiem un alum.
Līgo naktī nevajadzētu iet gulēt līdz saules
uzlēkšanai, lai, vērojot saullēktu, varētu ieklausīties klusumā, kas tajā brīdī
valda dabā, savukārt Jāņu dienā nevajadzētu nekur doties, vislabāk šo dienu
būtu pavadīt mājās.
Foto: no arhīva
