Zarnu
vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā –
katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem
lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem
vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts
apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža
profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema –
šogad deviņos mēnešos testu veikuši tikai 7,5% no
mērķauditorijas iedzīvotājiem.
Turklāt
SKDS aptaujas dati liecina, ka kopumā 47,7% mērķa grupas
respondentu nav informēti par iespēju reizi divos gados bezmaksas
testu saņemt. Tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs
(SPKC) kopā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības
dienesta (NVD) ekspertiem aicina iepazīties ar informatīvajiem
materiāliem par testa veikšanu, kas ir sagatavoti kampaņas “Zarnu
vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai un sirdsmieram!”
ietvaros un, apmeklējot ģimenes ārstu, jautāt valsts apmaksātā
zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu, informē
SPKC.
Rudens
un ziemas periodā pacienti bieži apmeklē ģimenes ārsta praksi,
kad primāri ir nepieciešams atrisināt akūtos veselības
jautājumus, tāpēc SPKC, VM un NVD atgādina 50–74 gadus veciem
iedzīvotājiem, ka ieplānoto vizīti var apvienot ar profilakses
pasākumu, kas ir ārkārtīgi būtisks un aicina savam ārstam
pajautāt arī zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu. Testu
varēs veikt mājas apstākļos. Savukārt aizpildīto testa
komplektu var nogādāt laboratorijā, kas minēta nosūtījumā vai
atdot ģimenes ārsta praksē.
Zarnu
vēzis – klusi noritoša slimība
94%
gadījumu zarnu vēzi atklāj pēc 50 gadu vecuma. Šīs slimības
riska faktori ir:
-
nepietiekami
profilaktiskie izmeklējumi – zema zarnu vēža profilaktiskā
testa veikšanas aptvere un risks, ka slimība var tikt atklāta
novēloti. Šobrīd zemās atsaucības dēļ aptuveni pusē gadījumu
zarnu vēzis tiek atklāts novēloti – 3. vai 4. stadijā,
kad ārstēšanās process ir sarežģītāks un izmaksu ziņā
dārgāks; -
neveselīgs
un nesabalansēts uzturs – pārmērīga sarkanās gaļas (cūkgaļa,
liellopu gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas,
cīsiņi, gaļas kūpinājumi utt.) lietošana, šķiedrvielām
nabadzīgs uzturs; -
mazkustīgs
dzīvesveids; -
liekais
svars un aptaukošanās; -
smēķēšana;
-
alkohola
pārmērīga lietošana; -
ģimenes
un personīgā slimību vēsture – lielāks risks saslimt ar zarnu
vēzi ir tad, ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis vai
polipi zarnās vai, ja kāds no radiniekiem slimo ar iekaisīgu
zarnu slimību (čūlains kolīts vai Krona slimība).
Jāatceras,
ka zarnu vēža izpausmes sākotnēji var nebūt jūtamas, neizraisīt
sāpes, un tās var nepamanīt pat vairākus gadus, tādēļ īpaši
svarīgi ir regulāri veikt zarnu vēža profilaktisko testu, arī
tad, ja nekādu sūdzību nav.
Tests
– veselībai un sirdsmieram
Zarnu
vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiskā
pārbaude iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuras mērķis
ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā, zarnu vēzi, pirms simptomu
parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās
asinis vēdera izejas saturā, kas pašam ar aci nav saskatāmas.
Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas
asiņošanu. Asiņu piejaukumu fēcēm var radīt arī citas, t. sk.,
labdabīgas slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl
nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis. Zarnu vēža
profilaktiskais tests ir viegli veicams mājas apstākļos no vienas
vēdera izejas un bez diētas ierobežojumiem.
Testa
veikšanas kārtība:
Testa
komplektu ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Testa komplektā
ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs,
aploksne un instrukcija testa veikšanai. Ja
ģimenes ārsts vēl nav informējis par zarnu vēža profilaktiskā
testa veikšanu, pacienti ir aicināti paši to pajautāt!
Testa
stobriņu un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to aizlīmē,
bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar
aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē
vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā. Testa rezultāts tiek
pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai par to var uzzināt pie
ģimenes ārsta. Saņemto rezultātu pacienti ir aicināti pārrunāt
ar savu ģimenes ārstu!
Ja
tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā nav
atrastas un nākamā testa veikšanas reize jāieplāno pēc 2
gadiem. Ja tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka paraugā tika
atrastas slēptās asinis, tomēr tas vēl nenozīmē vēzi, bet gan
to, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, par ko tālāk informēs
ģimenes ārsts. Parasti kā nākamais izmeklējums tiek nozīmēta
kolonoskopija.
Aicinām
iepazīties ar informatīvajiem materiāliem, kas izstrādāti
kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai
un sirdsmieram!” ietvaros.
Ģimenes
ārsts Andris Baumanis sniedz atbildes uz biežāk uzdotajiem
jautājumiem par zarnu vēža profilaktisko testu:
https://www.youtube.com/watch?v=PVXA5H-T538
Pamācības
video zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanai:
https://www.youtube.com/watch?v=9ZTcUnR6yWs
Skečs
ar kampaņas vēstnešu Daces Bonātes un Jura Kalniņa dalību
“Biežākās ainiņas ģimenes ārsta kabinetā”:
https://www.youtube.com/watch?v=PoQwgEFJWOM
Ar
visiem kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai
veselībai un sirdsmieram!” materiāliem iespējams iepazīties
šeit:
https://www.spkc.gov.lv/lv/zarnu-veza-profilaktiskais-tests-tavai-veselibai-un-sirdsmieram
Foto: SPKC
