Jelgavniece
Inga Remerte ir sertificēta supervizore, kura galvenokārt atbalsta un konsultē
izglītībā strādājošos. Šī saruna ne tikai atklās to, kas ir supervīzija, kā tā
var palīdzēt dažādu jomu speciālistiem, bet arī mudinās katru pašu meklēt
ieguvumus un risinājumus situācijā, kurā šobrīd atrodamies.
– Kas ir supervīzija, un kādam mērķim tā kalpo?
Supervīzija ir profesija ar lielu pievienoto vērtību, jo pēc savas būtības tas
ir mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais atbalsts. To izmanto profesionālā jomā
jeb saistībā ar darbu. Konsultācijas var saņemt kā indivīds, tā organizācija,
lai pilnveidotu profesionālo kompetenci, darbības kvalitāti un sekmētu
izaugsmi.
Organizāciju kontekstā tā var būt komandu supervīzija, kurā tiekas kolektīvs,
kas iet uz vienotu mērķi. Bet var būt arī individuāla konsultācija vai darbs
grupā, kurā satiekas konkrētas jomas profesionāļi no vienas vai dažādām
iestādēm. Svarīgi, ka tas ir konfidenciāls process, jo supervizora ētika
paredz, ka nekas no tā, kas tiek runāts, netiek izpausts.
Būtiski pieminēt, ka supervīzija darbojas tad, ja tā ir brīvprātīga, jo
piespiest cilvēku dalīties ar savām problēmām un bažām nevar, tas ir jāgrib
pašam. Ļoti būtisks ir arī jēgpilnības aspekts, klientam ir jāgrib kaut ko
darīt, un to, kādu rezultātu vēlams sasniegt, nepasaku es, bet klients.
– Tātad uz supervīziju cilvēks nāk jau mērķtiecīgi ar kādu problēmu, ko grib
risināt?
Vai vismaz grib meklēt tai risinājumu. Ne vienmēr mēs visu varam uzreiz
atrisināt, taču varam meklēt iespējas. Piemēram, kā vieglāk komunicēt ar
klientiem vai kolēģiem, kā paplašināt savas zināšanas un prasmes. To var
risināt supervīzijā, jo, lai arī mēs runājam par profesionālo jomu, bieži tas,
kas traucē labsajūtai, ir saistīts ar emocijām, kuras dažkārt mums rada citi
cilvēki.
Visu interviju lasiet 18.marta “Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā albuma
