Lai samazinātu
alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības
veselībai, turpmākajos gados plānoti jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un
reklāmai, vienlaikus paplašinot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas
pakalpojumus. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug un pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tāpēc ir būtiski ierobežot tā
pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.
28. jūlijā valdība
apstiprināja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto
Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības
plānu 2020. – 2022. gadam, informē VM
komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Plašākas ārstēšanās
iespējas
Lai palīdzētu cilvēkiem,
kuriem ir radusies atkarība no alkohola vai jau ir nopietnas veselības
problēmas, turpmākajos gados ministrija paplašinās ambulatorās un stacionārās
ārstēšanās iespējas. Ir paredzēts ieviest jaunu valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc
12 soļu terapijas principiem un palielināt valsts apmaksātas ambulatorās
narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem. Plāns ir arī izveidot
specializētu bērnu narkoloģijas nodaļu. Vienlaikus plānots narkoloģiskos
pacientus ar noteiktām diagnozēm atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot
narkoloģiskos pakalpojumus, kā arī tiks vērtēta iespēju no valsts budžeta
apmaksāt viņiem nepieciešamos medikamentus. Tāpat tiks pilnveidotas ģimenes
ārstu zināšanas darbā ar alkohola atkarīgiem pacientiem alkohola lietošanas
skrīninga veikšanu un īso intervenču sniegšanu pacientiem.
Akcijas reklamēs tikai veikalā
Otrs plāna rīcības
virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību
pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti. Līdz ar to, lai mazinātu
alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija
plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam
televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu
reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tas nozīmē, ka cenu un
atlaižu reklāma alkoholiskajiem
dzērieniem būs pieejama tikai tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti
alkoholiskie dzērieni. Tāpat plānots aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas
piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez
maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai
pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “pērc vienu, otru saņem
lētāk”.
Lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, plānots arī
ierobežot īpašos piedāvājumus patērētāju svētku dienās, piemēram, dzimšanas
dienā dodot iespēju iegādāties dzērienus ar atlaidi. Tāpat tiks vērtēta iespēja
aizliegt tirgot stipro alkoholu mazajos plastmasas trauciņos, kuru tilpums nepārsniedz
0,2l. Tas neattiecas uz alkoholu, kas tiek pārdots tūristiem kā suvenīrs,
piemēram, stikla vai māla pudelītēs.
Izmaiņas turpmākajos gados gaidāmas arī attiecībā uz
azartspēļu zālēm un kazino – šajās vietās alkoholu par brīvu vairs piedāvāt
nedrīkstēs. Kā arī ir paredzēts aizliegt tirgot, pienest un lietot alkoholiskos
dzērienus pie azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un citām azartspēļu
iekārtām, lai ierobežotu riskantu
uzvedību – vienlaicīgi lietot
alkoholiskos dzērienus un spēlēt azartspēles.
Vienlaikus būtiski ir
skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem,
alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno
turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko
dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina noteiktas iedzīvotāju
grupas nelietot alkoholu, piemēram grūtnieces un transportlīdzekļu vadītājus.
Tāpat marķējumā būs jāparādās informācijai par dzēriena sastāvdaļām un
uzturvērtību. Savukārt
vairākos pētījumos, plānots iegūt pilnīgākus datus par alkohola patēriņu valstī
un tā radītajām sekām.
Tāpat svarīgi ir
nodrošināt, ka efektīvi darbojas jau šobrīd spēkā esošie ierobežojumi, tāpēc
plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī
pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.
Lai rastu labāko
risinājumu, kas ļautu samazināt ceļu satiksmes negadījumus, ko izraisa reibumā
esoši šoferi, kopā ar citām ministrijām plānots izvērtēt iespēju samazināt noteikto pieļaujamo alkohola
koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem līdz 0,2 promilēm. Arī
Igaunijā, Polijā un Zviedrijā ir noteikts šāds līmenis, savukārt Čehijā,
Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā alkohola koncentrācija asinīs nav pieļaujama
pat nelielās devās. Tāpat, ņemot vērā citu valstu pieredzi, plānots pārskatīt
alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku.
Kopumā plānoto pasākumu realizēšanai 2021. – 2022. gadā
nepieciešami papildu 6,38 miljoni eiro, No tiem: 2021. gadā – 3, 07 miljoni
eiro, 2022. gadā – 3,31 miljoni eiro un turpmāk ik gadu – 3,46 miljoni eiro.
Lielākā daļā finansējuma paredzēts alkohola atkarības ārstēšanai, savukārt,
piemēram, sabiedrības izglītošanas pasākumu īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas
Savienības fondu finansējumu.
Ar Alkoholisko
dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.
– 2022. gadam ir iespēja iepazīties te: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482045&mode=mk&date=2020-07-28
Statistika
un problemātika:
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem,
pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek
atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai
mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola
lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 – 39 gadi) katrs
ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu
satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no
negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē,
ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku
finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Vienlaikus, pēc Slimību profilakses un kontroles centra
datiem, 2017.gadā viens 15 gadus vecs un vecāks Latvijas iedzīvotājs patērēja
10,9 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet 2018. gadā – 11,1 litrus
reģistrētā absolūtā alkohola (neskaitot ārvalstu tūristu patēriņu).
Foto: VM publicitātes
