Uz 2020.gada savārstījuma titulu pretendē vairāki ziņās un
komentāros atrasti vārdu virknējumi, kā, piemēram, “Dumpis aicina sēdēt
mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem”, informēja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”
organizatori.
Aptauju “Gada vārds, nevārds un spārnotais
teiciens” jau astoņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu
valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem visu gadu un pirmie ienāca jau janvārī, kad tikko
bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja.
LVAK atzīmēja, ka joprojām tiek gaidīti iesūtījumi
salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir
dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts
2020.gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan
pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.
LVAK norādīja, ka gada savārstījuma titula pieteikti
arī tādi vārdu virknējumi, kā, piemēram, “Sačakarētā Čaka iela,”
Rīgas Satiksmes aicinājums: “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad
citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!”.
Tāpat pieteikts Ministru prezidenta teiktais:
“Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav
saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai
sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams”.
Pēc LVAK paustā, lielākā daļa iesūtījumu nāk no
publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem.
LVAK pavēstīja, ka joprojām noturīga ir interese par
jaunvārdu darināšanu. Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem,
piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – klimata
aktīvistes Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms,
“prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” –
portāla “Latvija.lv” ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām
pārbaudēm.
Tāpat piedāvāts vārds “sejauts” – sejas
masku vietā, “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas
sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” –
publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija
valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku
valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un
“mājsēde” angļu valodas vārda “lockdown” latviskošanai un
citi.
“Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”
organizatori vērsa uzmanību, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020.gadu
apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs
noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā ir stiprs. Pagājušajā gadā par
tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu
izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi
kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.
Organizatoru ieskatā gada nevārds lielākoties saistās
ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un
greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram,
“atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus”
atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā,
“vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā un
citi.
Savukārt spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis
tautās. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti
teicieni: “Rādām viens otram savas olas!” “Draugi, nav
labi!” “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības
robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,” un “Tie cilvēki, kuri ir
nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.”
Organizatori aicina sūtīt savus pieteikumus līdz
10.janvārim uz e-pasta adresi “gadavards@inbox.lv” vai pa pastu: RLB
Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē
Rīgas Latviešu biedrības namā, vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība, –
žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt,
aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.
Foto: no arhīva
