Ziema
ir laiks, kad no dienvidu zemēm uz Latviju atceļo plašs citrusaugļu klāsts – veikalos
ir pieejami pavisam svaigi un sulīgi apelsīni, mandarīni, pomelo, citroni, kumkvati,
laimi. Tie ir iekarojuši pastāvīgu vietu mūsu ēdienkartē. Daudziem tas ir
veselīgs gardums un C vitamīna avots imunitātes stiprināšanai, taču
nekontrolēts citrusaugļu patēriņš nav ieteicams un veselīgs. Kā citrusaugļi ietekmē
veselību, cik daudz tos var ēst, bet kuriem cilvēkiem no šiem augļiem būtu
jāatturas, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Citrusaugļu ietekme uz veselību un pašsajūtu
Citrusaugļiem
ir ļoti daudz pozitīvu īpašību, jo tie ne vien satur daudz noderīgu vitamīnu,
bet ir arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Citrusaugļos esošais C vitamīns veicina šūnu
aizsardzību pret oksidatīvo stresu, kā arī normālu kolagēna veidošanos. Tas
savukārt nepieciešams normālai asinsvadu, kaulu, skrimšļu, smaganu, ādas
darbībai, kā arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Farmaceite skaidro, ka citrusaugļos
izteiktā C vitamīna daudzums ne tikai palīdzēs izsargāties no dažādām
infekcijām un stiprināt imunitāti, bet arī paātrinās atlabšanu saaukstēšanās
gadījumā, kā arī veicinās uzņemt pārtikā esošo dzelzi un citas vērtīgas lietas.
Citrusaugļi
arī palīdz nodrošināt stabilu cukura līmeni asinīs – pēc veselīgo našķu ēšanas
cukurs izdalās lēni un vienmērīgi, sniedzot enerģiju ilgākam laikam.
Citrusaugļos ir arī daudz kālija, kas ir nepieciešams muskuļiem, minerālvielu
balansam un šķidrumu plūsmas regulēšanai organismā, kā arī tas palīdz labāk
izskalot ķermenī esošos sāļus.
Ņemot
vērā C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu kopumā, dienā profilaktiski
ieteicams lietot 1000 mg vitamīna, taču saaukstēšanās gadījumā devu ieteicams
palielināt līdz 2000 mg, lai stimulētu imūnsistēmas darbību. Nepieciešamās
devas uzņemšana ik dienu vien ar citrusaugļiem varētu radīt izaicinājumu, tādēļ
farmaceite skaidro, ka aptiekās iespējams iegādāties uztura bagātinātājus
tablešu, sīrupu, kapsulu, pilienu vai putojošu tablešu formā, tādējādi
ievērojami atvieglojot nepieciešamā vitamīna uzņemšanu ikdienā. Savukārt cilvēkiem,
kuriem ir problēmas ar kuņģi, jāizvēlas ilgstošas iedarbības C vitamīns, kas
nevis izšķīst uzreiz kuņģī, bet izdalās zarnu traktā, taču par tā labāko veidu
un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Citrusaugļi un to īpašības
Citrons
jeb visu citrusaugļu karalis. No visiem vitamīniem un minerālvielām, citronā
visvairāk ir C vitamīna, bet dienā apēst 100 gramus svaiga citrona varētu būt
liels izaicinājums, tāpēc farmaceite uzturā iesaka iekļaut arī citus C vitamīna
avotus vai arī to uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Papildu C vitamīnam, citrons
satur neliela daudzuma B grupas vitamīnus, kalciju, dzelzi, magniju, kāliju un
fosforu.
Laims
satur ne tikai daudz C vitamīna, bet arī B vitamīnu, kāliju, kalciju, dzelzi un
citus vitamīnus. Pateicoties askorbīnskābei un kālijam, laims ir spējīgs
nostiprināt asinsvadu sieniņas, tādēļ to rekomendē sirds un asinsvadu slimību
profilaksei. Laims pasargā zobus no kariesa un sliktām nogulsnēm, kā arī novērš
smaganu asiņošanu. Laims satur pektīnu, kas veicina toksisko vielu izvadīšanu
no mūsu organisma. Savukārt ēteriskās vielas, kuras satur šis zaļais auglis,
uzlabo apetīti, palielina kuņģa sulas izstrādi, stimulē gremošanas traktu,
tāpēc austrumu virtuve pie pusdienām vai vakariņām piedāvā mērces vietā laima
daiviņu.
Apelsīni
un mandarīni satur arī B grupas vitamīnus un minerālvielas, kā arī nelielos
daudzumos kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, kāliju, varu un mangānu. Šajos citrusaugļos
esošās šķiedrvielas palēnina cukura uzsūkšanos, kalpo kā barība zarnu
mikroflorai, nodrošina regulāru vēdera izeju, saista un izvada no organisma
toksiskas vielas. Gan apelsīni, gan mandarīni ir labs C vitamīna avots, tomēr
apelsīnos C vitamīna ir divreiz vairāk nekā mandarīnos. Apelsīnos arī ir
divreiz vairāk B9 vitamīna, kas nepieciešama asinsradei, imunitātei, nervu,
sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kas ir arī vitāli nepieciešams plānojot
grūtniecību un grūtniecības laikā. Ar apelsīnu un mandarīnu ēšanu jābūt
piesardzīgiem cilvēkiem, kuriem ar gremošanas trakta slimībām, īpaši ar kuņģa
čūlu. Tāpat ir arī ar cilvēkiem, kas pakļauti alerģiskām reakcijām – apelsīni
un mandarīni jālieto nelielās devās.
Kaumkvats
jeb pundurapelsīni. Tie ir Ķīnas izcelsmes citrusaugļi, kas mūsdienās aug visās
siltajās zemēs, kurās mēdz augt arī parastie apelsīni. Kumkvatiem ir
aromātiska, saldena miziņa un skābens, gaiši oranžs mīkstums. Tā kā auglīši ir
mazi, tos ēd nelobītus ar visu mizu. Kumkvati satur vairāk C vitamīna nekā
parastie apelsīni, turklāt tie ir bagātīgi arī ar A vitamīnu.
Pomelo
ir bagātīga kālija krātuve – viens auglis satur apmēram trešdaļu no kālija
dienas normas. Kālijs pazemina asinsspiedienu, nodrošina labāku skābekļa
piegādi smadzenēm un sirdij. Kālija pozitīvā ietekme izpaužas arī kā liekā
ūdens izvadīšana no organisma, tādējādi mazinot tūskas. Dāmas šo augli var
nodēvēt par īstu pretnovecošanas produktu, jo tajā atrodas viss, kas
nepieciešams skaistai ādai, veseliem, stipriem zobiem, kā arī labai pašsajūtai.
Ar pomelo ēšanu nevajadzētu aizrauties cilvēkiem, kuriem ir nieru un aknu
problēmas. Piesardzīgiem jābūt arī tiem cilvēkiem, kuriem ir zems
asinsspiediens, jo pomelo to varētu samazināt vēl vairāk.
Pamatprincips – dažādība, sabalansētība un mērenība
Farmaceite
atgādina, ka arī citrusaugļu patēriņam jābūt ierobežotam un dienā nevajadzētu
pārsniegt 200-300 gramu jeb 3-4 mandarīni vai 1 apelsīns. Jāatceras arī, ka
priekšroka jādod veseliem augļiem, nevis to sulām. Lai gan sulā būs lielāks
vitamīnu daudzums, tomēr tā saturēs arī vairāk cukura un mazāk šķiedrvielu. Ēdot
citrusaugļus, vēlams tos kombinēt ar produktiem, kas palēninās glikozes
paaugstināšanos asinīs, piemēram, papildinot augļu starpēdienreizi ar riekstiem
vai sēklām. Piesardzīgiem ar citrusaugļu lietošanu ikdienā jābūt cilvēkiem ar
kuņģa problēmām. Citrusaugļi ir skābi saturoši, tādēļ tie var radīt pastiprinātu
vēdera kairinājumu.
Lai
arī cik daudz labo īpašību piemītu citrusaugļiem, ik dienu nedrīkst aizmirst
par sabalansētu uzturu, pietiekamā daudzumā uzņemot arī olbaltumvielas, taukus,
ogļhidrātus un ūdeni. Ņemot vērā to, ka ziemas sezonā ar sabalansētu uzturu nav
iespējams uzņemt visus organismam trūkstošos vitamīnus, papildus ieteicams lietot arī multivitamīnu
un minerālu kompleksu. Šo kompleksu sastāvā ir C, A un D vitamīni, kas veicina
normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt B5 vitamīns palīdz samazināt nogurumu,
nespēku un uzturēt garīgās darbaspējas. Kompleksā esošais cinks, selēns, C un E
vitamīni veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Foto: publicitātes
