VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī
vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās tiešsaistē vietnē
“raksti.org”, teicami uzrakstījuši 17 dalībnieki, atklāja nodibinājuma “Pasaules valoda” valdes loceklis Raimonds
Grants.
Izlabojot 2457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis
zināms, ka no 17 teicami uzrakstītajiem darbiem četri bija bez kļūdām, bet 13 –
ar vienu kļūdu.
Tāpat zināms, ka šogad 16 labākie darbi rakstīti
Latvijā, no tiem septiņi Rīgā, pa vienam Rencēnos, Līgatnē, Liepājā, Jelgavā,
Valmierā, Ogrē, Bauskā, Mārupē un Pārgaujas novadā, bet viens – Luksemburgā.
Grants atzīmēja, ka vienus no labākajiem darbiem
uzrakstījušas trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kā arī divas sešdesmitgadnieces.
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā bija 13 – četras
ortogrāfijas un deviņas interpunkcijas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā
bija 139, savukārt daļa diktātu netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija
uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
Grants pavēstīja, ka no pārbaudei pieņemtajiem darbiem
249 bija 2-5 kļūdas, 805 bija 6-10 kļūdas, 1050 bija 11-20 kļūdas, 237 bija
21-30 kļūdas, 47 bija 31-40 kļūdas, 28 bija 41-50 kļūdas, 24 bija 51 un vairāk
kļūdas.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šogad palielinājusies
diktātu rakstošo vīriešu aktivitāte, tomēr sievietes joprojām bijušas krietni
čaklākas rakstītājas, attiecīgi 17% pret 83%. Tāpat zināms, ka jaunākajiem
dalībniekiem, kuri diktātu rakstīja Baložos un Jūrmalā, ir tikai deviņi gadi,
savukārt vecākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja Pelču pagastā, – 89 gadi.
Savukārt dalībnieku vidējais vecums esot teju
nemainīgs jeb 36 gadi.
Vairākums jeb 96,7% diktāta dalībnieku norādīja, ka
viņu dzimtā valoda ir latviešu, 2,6% – krievu, pārējie 0,7% – lietuviešu, poļu,
vācu un citu valodu. Vienlaikus ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt
iegūto izglītības līmeni, taču zināms, ka diktātu rakstīja 47 doktori, 829
maģistri un 698 bakalauri. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījuši
arī 393 vidējo izglītību un 392 pamatizglītību ieguvušie.
Kopumā saņemti darbi no 34 pasaules valstīm.
Dalībnieku vairākums jeb 2481 dalībnieks bija no Latvijas, pārējie bija no
Vācijas – 37 dalībnieki, Lielbritānijas – 32, Beļģijas – 15, Nīderlandes – 14,
Luksemburgas un Norvēģijas – katrā pa 10 dalībniekiem, Īrijas – astoņi, Polijas
un Francijas – katrā pa septiņi, Spānijas un Zviedrijas – katrā pa seši,
Grieķijas, Lietuvas un Moldovas – katrā pa četri, Somijas, Dānijas un Čehijas –
katrā pa trīs, Šveices, Itālijas, Igaunijas, Baltkrievijas un ASV – katrā pa
divi, bet no Austrijas, Austrālijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Horvātijas,
Izraēlas, Kanādas, Kipras, Krievijas, Laosas, Peru un Taivānas saņemts pa
vienam darbam.
Grants uzsvēra, ka atzīmes par veikumu netika liktas,
un diktātu varēja rakstīt gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas
mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas
pareizrakstībā. Paredzēts, ka visi pasākuma tiešsaistes dalībnieki decembrī saņems
īpašu apliecinājumu par piedalīšanos VI pasaules diktātā latviešu valodā,
savukārt labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no
uzņēmuma “Jāņa Rozes grāmatnīca”.
Aptuveni 300 vārdu garo tekstu “Pasaka par vārdu
tapšanu” īpaši šim nolūkam radīja dzejnieks, publicists un tulkotājs
Ilmārs Šlāpins. To diktēja aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Teksta
atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas
Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas
profesore Andra Kalnača.
2019.gadā jubilejas – V – pasaules diktātu latviešu
valodā klātienē un tiešaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018.gadā –
1648 dalībnieki, 2017.gadā – 935 dalībnieki, 2016.gadā – 789 dalībnieki, bet
2015.gadā – 920 dalībnieki.
Foto: no arhīva
