Ceļu
pie lasītājiem šoruden sākusi mūsu novadnieka žurnālista un
starptautisko notikumu apskatnieka Voldemāra Hermaņa septītā
grāmata “Mana skiču klade”.
Ievadā autors raksta: ““Skiču”
amplitūda sanākusi diezgan plaša. Kā laika nogriežņos, tā
globālajā telpā. Helsinki un Habarovska, Londona un Maģņitogorska,
Brisele un Vašingtona, Budapešta un Sanktpēterburga. Vēl un vēl.
Autors lēkājis kā blusa pa globusu. Gan vienlaikus ar abām kājām,
Rīgā palikdams. Savā Latvijā, savā ģimenē. Daži atslēgas
vārdi – prese un vara, latvieši pasaulē, konformisma cena,
personības pretskatā, ķeza kā Dieva dāvana. Tas un varbūt vēl
šis tas izlobāms no tekstiem.”
Uz grāmatas muguras vāka
V.Hermaņa kolēģis Dainis Caune raksta vēl tā: ”Sešdesmitie,
septiņdesmitie, astoņdesmitie, deviņdesmitie gadi un mūsu
gadsimts. Padomju Latvijas žurnālists un Latvijas Republikas
žurnālists. Mēs nevaram izvēlēties laiku, kurā dzīvot, bet
varam censties to atspoguļot un izskaidrot.”
Vairāk nekā
400 personu
Grāmatas 190 lappusēs minēts vairāk nekā četri
simti personu. Lielākoties ar medijiem, kultūru un politiku
saistītas. Valstu prezidenti, atmodas tribūni, arī tā sauktā
padomju laika izcilnieki. Nemana negatīvus personāžus.
Aprakstītajiem “augstustāvošajiem” atklāta kāda zīmīga
cilvēciska šķautne. Viegla ironija, pašironija nekur neliek
manīt, ka autors ir cienījamu gadu pensionārs, kurš pašlaik
vairs nav nevienas redakcijas štatā. “Pagātne, lai kā dažs
labs mēģina spuroties pretim un atrunāties, izrādās dzīva arī
pēc ceturtdaļgadsimta,” raksta V.Hermanis. Viņš piezīmē, ka
“var pats sevi tiesāt par mazdūšību, par paļaušanos
vispārējam fatālismam līdz pat Tautas frontes atdzimšanai 1988.
gadā”. Un sarunā ar “Ziņām” vēl piebilst, ka 1985.
gadā, kad strādāja par redaktoru laikrakstā “Dzimtenes Balss”,
tika aizmuguriski “noformēts” par VDK ziņotāju ar aģenta
kartīti. No V.Hermaņa atskaitēm par tikšanos ar latviešu trimdas
pārstāvjiem cietušo nav bijis. Toties ir raksti, kas savulaik
veicinājuši patriotismu, kritisko domāšanu, lasītāju uzticību
laikrakstiem. Tā ir žurnālistika, kas aizveda līdz atmodai,
dažkārt žurnālistus arī padarot par politiķiem. Ar V.Hermani tā
gan nav noticis, viņš joprojām ir žurnālists.
Visu
rakstu lasiet 7.oktobra “Zemgales Ziņās”
Foto: Gaitis Grūtups
