2020.
gadā 33,2 tūkstoši (11,9 %) Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā
nestrādāja un nemācījās, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Lai
arī pēdējos gados novērojams šīs jauniešu grupas īpatsvara
samazinājums, taču pērn pandēmijas laikā, kad Latvijā tika
noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga
bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās,
palielinājās no 10,3 % 2019. gadā līdz 11,9 % 2020. gadā.
Darba
tirgus pārmaiņu ietekme novērojama 25–29 gadus vecu jauniešu
vidū, salīdzinot ar 15–24 gadus veciem jauniešiem, no kuriem
liela daļa vēl turpina mācības.
Pilsētās
dzīvojošie jaunieši vairāk pakļauti pandēmijas ietekmei
Salīdzinot
jauniešus pilsētās un laukos, novērojams, ka ierobežojumi vairāk
ietekmējuši pilsētās dzīvojošus jauniešus. 2020. gadā 15–24
gadus vecu jauniešu skaits pilsētās, kuri nestrādāja un
nemācījās, palielinājies par 5,6 % (2019. gadā – 7,1
tūkst., 2020. gadā – 7,5 tūkst.), kamēr lauku teritorijās tas
turpināja samazināties (attiecīgi – 6,4 tūkst., 4,5 tūkst.).
25–29 gadu vecuma grupā nestrādājošo un ārpus mācību procesa
esošo jauniešu skaits pilsētās palielinājies pat par 56 % (8,4
tūkst. 2019. gadā, 13,1 tūkst. 2020. gadā), kamēr lauku
teritorijās pieaudzis nedaudz (par 2,6 %, attiecīgi – 7,8 tūkst.,
8 tūkst.).
Ārpus
darba tirgus un mācībām biežāk sievietes 25–29 gadu vecumā
Jauniešu
15–24 gadu vecumā atšķirības starp sievietēm un vīriešiem,
kuri nestrādā un nemācās, nav izteiktas (sievietes par 0,2
procentpunktiem vairāk). Nedaudz lielākas tās ir 25–29 gadu
vecuma grupā – sieviešu īpatsvars, kas nestrādā un nemācās,
pērn bija par 2,9 procentpunktiem lielāks, bet pēdējo četru gadu
laikā atšķirības starp dzimumiem samazinās.
Kā
atklāj darbaspēka apsekojuma dati, izteiktas nodarbinātības
līmeņa atšķirības parādās mājsaimniecībās, kur jaunākais
bērns ir vecumā līdz pieciem gadiem, sievietēm krietni retāk
iesaistoties darba tirgū un uzņemoties bērna aprūpes pienākumus
mājās, bet vīriešiem pretēji – nodarbinātības līmenis
pieaug.
2020. gadā
sievietes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 27,3
gadi. Dzimumu disproporciju bērna aprūpes pienākumu sadalē atklāj
arī bērna kopšanas pabalstu saņēmušo skaits – 2020. gadā
83,4 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,6 % –
vīrieši.
Statistika
par jauniešiem apkopota pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, kur
par jaunieti, kurš nestrādā un nemācās (no angļu val. NEET –
neither in employment nor in education and training), uzskata tādu
personu, kura nestrādā (ir bezdarbnieks vai ekonomiski neaktīvs),
kā arī nav iesaistīta izglītībā.
Jauniešu
īpatsvars attiecināts tikai pret to jauniešu skaitu, kuriem ir
zināms izglītības statuss.
Šie
dati prezentēti 7. oktobrī starptautiskā konferencē Balvos
“Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās – situācija Latvijā”
(“NEET
youth situation in Latvia – different angles“).
Plašāka
informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama
oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs”
un “Ekonomiskā
aktivitāte”.
Foto:
pixabay.com
