2020. gadā 78,7 tūkstoši
iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot
ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb
28,4 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1 %, kas ir par 1,8
procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām
saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1 % un 9,1 %).
2020. gada 4. ceturksnī,
salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5
procentpunktiem un bija 7,9 %. 4. ceturksnī 75,6 tūkstoši iedzīvotāju bija
bezdarbnieki, kas ir par 5,8 tūkstošiem jeb 7,1 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
2020. gada 3. ceturksnī bezdarba
līmenis Latvijā (8,4 %) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā Eiropas
Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējais rādītājs (7,5 %). 2020. gada 4. ceturksnī
Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (7,4 %), bet zemāks nekā
Lietuvā (9,1 %).
Palielinājies
bezdarbnieku skaits, kas bez darba ir mazāk par gadu, samazinājies ilgstošo
bezdarbnieku skaits
Ņemot vērā Covid-19 izplatību,
tika slēgta daļa darbavietu, tāpēc 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
par 14,8 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5
mēnešiem (41,5 tūkstoši jeb 52,9 %) un par 4,4 tūkstošiem bezdarbnieku skaits,
kas bija bez darba 6–11 mēnešus (15,5 tūkstoši jeb 19,8 %). Savukārt ilgstošo
bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits gada laikā
nedaudz samazinājās (par 1,8 tūkstošiem) un 2020. gadā bija 21,5 tūkstoši.
2020. gadā par 10,9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku
īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 38,2 % 2019. gadā līdz 27,3 % 2020. gadā.
2020. gada 4. ceturksnī 39,2
tūkstoši jeb 51,8 % bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem (3. ceturksnī –
44,0 tūkstoši jeb 54,4 %), bet 15,8 tūkstoši jeb 20,9 % bija bez darba 6–11
mēnešus (3. ceturksnī – 15,3 tūkstoši jeb 19,0 %). 4. ceturksnī bija 20,6
tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 21,5 tūkstoši. 4. ceturksnī
ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,3 %. Salīdzinot ar
3. ceturksni, tas ir palielinājies par 0,7 procentpunktiem.
Gada laikā jauniešu
bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti
2020. gadā jauniešu bezdarba
līmenis bija 14,9 %, kas ir par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada
(2019. gadā – 12,4 %). No visiem bezdarbniekiem 8,8 tūkstoši jeb 11,2 % bija jaunieši
vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir
palielinājies par 1,1 tūkstoti, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā
samazinājies par 1,4 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī
jauniešu bezdarba līmenis bija 11,3 %, kas ir par 3,5 procentpunktiem zemāks
nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,6 tūkstošiem
un bija 6,2 tūkstoši jeb 8,2 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī –
8,8 tūkstoši jeb 10,8 %).
Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba
līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu¹ vidējais rādītājs, bet
augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Savukārt 2020. gadā Latvijā bija zemākais
jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis
bija 17,9 %, bet Lietuvā – 19,6 %.
2020. gadā 34,8 % no visiem
jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja
darbu (bezdarbnieki), bet 65,2 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl
mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 32,2 % no visiem jauniešiem bija
ekonomiski aktīvi, bet 67,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.
Ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,3 %
2020. gadā 30,1 % jeb 418,4
tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai
skaitā 159,0 tūkstoši jeb 38,0 % vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i.
nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkstošiem jeb
2,3 %.
4. ceturksnī 30,7 % jeb 426,2
tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi.
Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir
palielinājies par 11,3 tūkstošiem jeb 2,7 %.
2020. gadā 10,9 tūkstoši jeb 2,6
% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2019.
gadā – 13,8 tūkstoši jeb 3,2 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 10,7
tūkstoši jeb 2,5 % (2020. gada 3. ceturksnī – 10,3 tūkstoši jeb 2,5 %).
2020. gadā Darbaspēka apsekojumā
par ekonomisko aktivitāti piedalījās 15,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās
aptaujāja 27,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4.
ceturksnī – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju
vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Plašāka informācija par
Darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā
sadaļā “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
Foto: pixabay.com
