2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par
pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) dati. Salīdzinot ar
2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa
par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz
7,97 eiro).
Mēneša
vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 841 eiro
Vidējā
neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba
nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par
6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu,
bija 5,9 %.
Mēneša
darba samaksas mediāna 893 eiro
Bruto
darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832
eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa –
pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020.
gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.
Mediāna
tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem
apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna
ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba
ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu
un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba
samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo
tipisko atalgojumu.
Vidējās
darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai
samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību
uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes
darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem,
pārmaiņās.
Covid -19
pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto
darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3
tūkst. jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana
un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.
Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas
pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur
bija vērojams pieaugums.
Darba
samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 milj. eiro jeb 2,0 %, taču tā
kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas,
izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā
samazinājās darbinieku skaits.
Privātajā
sektorā mēneša darba samaksa auga straujāk
2020.
gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro,
sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā
ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas
un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.
Privātajā
sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par
4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.
Septiņās
nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī
2020.
gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija
lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē,
informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes,
profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības
un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
No
minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis
profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 11,1 % un ieguves
rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, kur pieauga darba samaksas fonds,
bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās
aprūpes nozarē – par 9,6 %, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk
nekā darbinieku skaits.
Vismazākā
vidējā darba samaksa 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu
nozarē (726 eiro), kur COVID pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā
samazinājās par 5,3 %, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas
(931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu
organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības
piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un
citus pakalpojumus) nozarē (935).
Gada
laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas
nozarē – no 1 071 līdz 1 068 eiro jeb par 0,3 %.
Latgalē
vidējā mēneša alga par 38 % zemāka nekā Rīgā
Vidējā
mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk
pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē
– 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā.
Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu
bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 %
mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
4.
ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 188 eiro
2020.
gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 188 eiro, un
gada laikā tā pieauga par 6,7 %.
2020.
gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba
samaksa auga privātajā sektorā – par 7,0 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,8 %,
bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 %.
Salīdzinot
ar 2020. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5 %.
Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,4 %, privātajā – 1,1 %.
Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un
salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4 %. Salīdzinot ar
2020. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2 %.
Darba
samaksa nostrādātā stundā – 7,97 eiro
Bruto
darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro un gada
laikā tā pieauga par 6,6 % (2019. gadā – 7,47 eiro).
Kopējās
stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar
darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz
10,06 eiro jeb par 6,2 %.
Stundas
darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020. gadā galvenokārt ietekmēja
nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu
summa pieauga tikai par 1,7 %.
Plašāka
informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama
Oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba
samaksa” un “Darbaspēka
izmaksas’’.
Metodoloģiskā informācija
* 1.–3. ceturkšņa dati
precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP
revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru
ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski
aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības
nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no
respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību
iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie
datu avoti.
Sabiedriskais
sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību
iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību
kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to
komercsabiedrības.
Vispārējās
valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību
iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un
finansētos komersantus.
Informāciju
par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma,
iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mēneša
un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas
aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā
ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka
izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un
pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par
pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa
u.c.) un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko
apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja
brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības,
dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas,
darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts
nodevu.
Foto: pixabay.com
