Ārkārtējās
situācijas laikā darba devējiem nebūs jāveic minimālās
obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem,
otrdien lēma valdība.
Darba
devējam arī nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas
minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās
darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ,
kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir
atstādināts no darba pienākumu izpildes bez darba algas
saglabāšanas.
Tāpat
minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nav jāveic
par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir
izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā. Tā
kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021.gada 11.oktobra līdz
2022.gada 11.janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu
neaprēķina un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās
obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021.gada oktobri, novembri,
decembri un 2022.gada janvāri.
No
2021.gada 1.jūlija ir ieviests minimālais obligāto iemaksu
objekts, kas paredz, ka darba devējam par katru darba ņēmēju ir
jāveic minimālās obligātās iemaksas no trim Ministru kabineta
noteiktajām minimālajām mēneša darba algām jeb 1500 eiro.
Ministru
kabinets 2021.gada 9.oktobrī izdeva rīkojumu “Par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu”, ar kuru tiek ieviesta ārkārtējā
situācija visā valsts teritorijā un noteikta virkne ierobežojumu,
tostarp, darbinieku un amatpersonu atstādināšana no darba vai
amata pienākumu izpildes un dīkstāve.
2021.gada
6.novembrī stājās spēkā Saeimas 2021.gada 4.novembrī pieņemtie
grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas
nosaka, ka, ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību
vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku
(amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt viņa
darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba
devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona)
iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atstādināt
viņu no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka
vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam
neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju
valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt
darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no
darba (amata, dienesta) uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.
Laikā,
kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, daudzas nozares
klātienē nevar darboties un sniegt pakalpojumus, piemēram,
rūpniecības preču un saimniecības preču veikali, un daudzām
nozarēm ir noteikti ierobežojumi, piemēram, ēdināšanas
iestādes. Savukārt valsts sniedz tikai divu veidu atbalstus –
apgrozāmos līdzekļus un algas subsīdijas. Valsts ārkārtējās
situācijas laikā nav paredzējusi dīkstāves pabalstus.
Darba
likums nosaka, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja
rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam
atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku
viņam neizmaksājot darba samaksu. Par dīkstāvi, kas radusies
darbinieka vainas dēļ, darbinieks šo atlīdzību nesaņem.
Valsts
civildienesta likums nosaka, ka, ja attiecībā pret ierēdni kā
drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir
uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt
ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu
par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.
Covid-19
infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz darba devējam,
izņemot darba devēju valsts pārvaldē, tiesības par
atstādināšanas laiku saglabāt darbiniekam darba samaksu.
Daudzi
uzņēmumi nekvalificējas kritērijiem, lai saņemtu algu subsīdiju.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nevar atšķirt
uzņēmumus pēc NACE kodiem, jo NACE kodi nav precīzi, un ne visi
uzņēmumi tos ir iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā.
Ņemot
vērā iepriekš minēto, likumā būtu nosakāms, ka par kalendāra
dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai
kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu
veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas, netiktu aprēķināts
minimālais obligāto iemaksu objekts.
Vienlaikus
noteikts, ka darba devējs ziņas par darbinieka atrašanos dīkstāvē
(darba ņēmēja vainas dēļ) un ziņas par darba ņēmēja
atstādināšanu no darba (amata) pienākumu veikšanas par periodu
no 2021.gada 1.jūlija līdz likuma spēkā stāšanās dienai var
iesniegt 30 dienu laikā no normas spēkā stāšanās dienas.
Likumprojekts
paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un
attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic
minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros
Ministru kabinets visā valsts teritorijā ir noteicis ārkārtējo
situāciju.
Foto:
pixabay. com
