Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas
paredz ieviest stingrākus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritērijus.
Sociālā uzņēmuma statusu plāno piešķirt tikai tādiem
uzņēmumiem, kuriem nav par 150 eiro lielāku nodokļu parādu, nav pasludināts
maksātnespējas process un kuri neatrodas likvidācijas stadijā vai kuriem nav
apturēta saimnieciskā darbība, paredz virzītās izmaiņas Sociālā uzņēmuma
likumā.
Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt tādi uzņēmumi,
kuri nav administratīvi sodīti par pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar
informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu,
vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma
nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas
nenodrošināšanu.
Reizē šādu statusu nevarēs iegūt atšķirīgas attieksmes
aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums
saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā
nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.
Tāpat šādu statusu nevarēs iegūt, ja uzņēmums sodīts
saistībā ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un
veselībai, kā arī par būtisku pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un
sociālā uzņēmuma darbības jomā.
Uzņēmums nevarēs pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu
arī tad, ja tas pēdējā gada laikā izdarījis būtisku pārkāpumu negodīgas
komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai arī citu būtisku
pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.
Likumprojektā paredzēts arī paplašināt Labklājības
ministrijas tīmekļvietnē publicējamo informatīvo materiālu klāstu ar sociālās
ietekmes izvērtēšanas vadlīnijām un precizēt Sociālo uzņēmumu komisijas
funkcijas, nosakot, ka turpmāk tā sniegs atzinumu tikai par pretendenta
atbilstību sociālā uzņēmuma darbības nozīmībai un būtībai.
Sabiedriskā labuma organizācijām plānots atļaut
dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu
laikā no dibināšanas brīža iegūs sociālā uzņēmuma statusu.
Vienlaikus arī plānots precizēt sociālā uzņēmuma
definīciju, nosakot, ka radītai sociālai ietekmei jābūt nozīmīgai. Turklāt
likumprojekts nošķir trīs sociālā mērķa sasniegšanas veidus – sociālās
atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātība, dzīves kvalitātes uzlabošana
sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas, citu
sabiedrībai nozīmīgo darbību veikšana, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo
ietekmi.
Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka, saskaņā ar
Sociālā uzņēmuma likumā noteikto kārtību, pieteikumus sociālā uzņēmuma statusa
piešķiršanai izskata Sociālo uzņēmumu komisija un lēmumu par statusa
piešķiršanu pieņem LM. Gada pirmajā pusē Sociālo uzņēmumu reģistrā ir gandrīz
200 uzņēmumi.
Foto: no arhīva
