Vairākus patlaban spēkā esošus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzē
skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem varētu piemērot arī 2021.gadā.
Ceturtdien finanšu ministrs Jāņa Reira (JV) vadītajā
darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti nozaru
ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku
pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Ministrijas iesniedza priekšlikumus
likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši
saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt
termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu.
Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar
izmaiņām likumā šāda iespēja varētu būt līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Tāpat rosināts par pusgadu – līdz nākamā gada
30.jūnijam – pagarināt iespēju valsts un pašvaldību iestādēm atbrīvot no nomas
maksas komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un
nodibinājumus.
Piedāvāts arī pagarināt iespēju darba devējiem
elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no
algas, nevis 100%. Patlaban spēkā esošā redakcija atkāpi pieļauj līdz šā gada
beigām, tomēr tiks diskutēts, vai šī atkāpe būtu piemērojama līdz nākamā gada
30.jūnijam.
Tiek arī piedāvāts veikt grozījumus likumā, pagarinot
termiņu, kurā valsts aizdevuma saņēmējam ir iespējams atlikt plānotos
pamatsummas maksājumus. Priekšlikums paredz sniegt iespēju valsts aizdevuma
saņēmējiem arī 2021.gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu atlikt uz
laiku līdz trim gadiem.
Līdz nākamā gada 30.jūnijam varētu pagarināt iespēju
pārcelt fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā
ietvertos maksājumus kreditoriem, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas
procedūras termiņu, lai nodrošinātu, ka parādnieka iespējas saņemt otro iespēju
nav apdraudētas esošās situācijas dēļ.
Līdz 2021.gada 30.jūnijam rosināts pagarināt likumā
ietverto iespēju noteikt garāku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna
darbības termiņu, lai ne tikai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesu
piemērošanu, bet arī nodrošinātu komersantiem plašākas iespējas pārvarēt esošās
finanšu grūtības.
Tāpat piedāvāts diskutēt par iespēju arī 2021.gadā dot
tiesības pašvaldībām noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.
Vēl arī plānotas diskusijas par nepieciešamību paredzēt, ka iedzīvotāju ienākuma
nodokļa maksātājs šī nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības
ienākuma par 2021.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.
Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās
ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības
apgrozījums būs samazinājies vairāk nekā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada
attiecīgo periodu, pašvaldības arī turpmāk varētu būt tiesīgas saņemt valsts
budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai
nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.
Rosināts arī par gadu jeb līdz 2021.gada 31.decembrim
pagarināt tiesības biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram piedalīties
un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
Tāpat rosināts likumu papildināt ar punktu, kas
paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādos tiek piešķirts
dīkstāves atbalsts un atbalsts algu subsīdijai ārkārtējās situācijas apstākļos.
Par minētajiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Ministru
kabinetam, bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Foto: pixabay.com
