Līdzdalības
platformā “ManaBalss. lv” publicēta
iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un
pašnodarbinātajiem”. Latvijas situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu
nav nekas unikāls, tomēr Lielbritānijas piemērs rāda, ka avansa maksājuma slogs
uzņēmējam var tikt mazināts. Tāpēc pēc “ManaBalss”
lūguma iniciatīvu “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un
pašnodarbinātajiem” komentē uzņēmuma KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu
direktore Ilze Berga.
Iniciatīvas
autors argumentē, ka “mūsdienās vairāk un vairāk cilvēku veic individuālos
pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā.
Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt
nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un
dubults IIN ‒ tie ir vieni no faktoriem, kas atbaida no saimnieciskās darbības
veikšanas Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai
arī strādāt neoficiāli” (skat. https://manabalss.lv/i/1566).
Savukārt
I. Berga situāciju skaidro: “IIN avansa
maksājums saimnieciskās darbības veicējiem (jeb VSAOI kontekstā
pašnodarbinātajiem) nav faktisks nodokļa maksājums, bet nodokļu maksājumu
sadalījums, ar mērķi pietuvināt nodokļa ieskatīšanas valsts budžetā ienākuma
gūšanas brīdim.
Algotiem ienākumu
saņēmējiem nav jāveic uzskaite par to, cik liels nodoklis būs jāmaksā,
iesniedzot gada ienākuma nodokļa deklarāciju, bet ienākuma izmaksātājs ietur un
iemaksā valsts budžetā nodokli pēc ienākuma gūšanas mēneša.
Saimnieciskās
darbības veicēju avansa maksājumi ir mēģinājums novērst situācijas, kad nodokļa
maksātājs nav plānojis nodokļa maksājumu un nav atlicis tam daļu no ienākumiem,
un nevar samaksāt visu nodokli pēc gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas.
Tāpat tas nodrošina vienmērīgāku ienākošās naudas plūsmu valsts budžetā.
Saimnieciskās
darbības veicēju nodokļa avansa maksājumi nav kaut kas unikāls tikai Latvijā.
Piemēram, Lielbritānijā avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem
jāveic, sākot ar otro gadu, divos maksājumos, kas katrs ir puse no nodokļa
maksājuma par iepriekšējo taksācijas gadu. Faktiski, saimnieciskās darbības
veicējiem kopā ar nodokļa maksājumu par pirmo gadu jāveic vēl papildus avansa
maksājums 50 procentu apmērā par nākamo gadu, kas liek ļoti rūpīgi plānot
naudas plūsmu.
Tā kā avansa
maksājums ir tikai aplēse, kas balstīta uz pagātnes ieņēmumiem un nodokļa
maksājumiem, tad situācijā, kad saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mainās,
avansa maksājums varētu neatspoguļot faktiskās nodokļu saistības. Piemēram, ja
saimnieciskās darbības ienākumi samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad
avansa maksājumi veidos lielāku summu, kā faktiskā nodokļa saistība par gadu,
kas tiek aprēķināta, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju.
Šādā gadījumā
pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts nodokļa maksātājam. Turklāt likums
“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļauj nodokļu maksātājiem lūgt Valsts
ieņēmumu dienestam (VID) samazināt avansa maksājumus, ja tas plāno būtisku
apliekamā ienākuma samazinājumu. Tomēr jārēķinās, kas pārlieku aizrauties ar
“pesimismu” nevajadzētu, jo tad, ja koriģētu avansa maksājumu
rezultātā avansa maksājumi ir vairāk kā par 30 procentiem mazāks nekā faktiskā
nodokļa saistība, tad par starpību tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,05 procentu
apmērā par katru dienu.
Turpretī situācijā,
kur iepriekšējā taksācijas gada ienākumi un nodokļa maksājumi ir mazāki nekā
tekošajā gadā, avansa maksājumi nenosegs pilnībā faktisko nodokļa maksājumu.
Avansa maksājumi varētu sagādāt finansiālas grūtības tādiem saimnieciskās
darbības veicējiem, kas to nedara regulāri, un kuriem var rasties situācija, ka
ceturksnī, par kuru jāveic avansa maksājumi, nav nekādu saimnieciskās darbības
ienākumu.
Kā kompromisa
risinājums varētu būt iespēja maksāt avansa maksājumus tikai 50 procentu vai 75
procentu apmērā no iepriekšējā gada nodokļa. Tādējādi nodokļa maksājums,
iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, nebūtu tik liels, bet arī avansa
maksājumi varētu būt mazāk apgrūtinoši situācijās, kur saimnieciskās darbības
ienākumi kādā ceturksnī vai visā gadā ir samazinājušies vai arī saimnieciskās
darbības ienākumi nav regulāri.
Foto: pixabay.com
