Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,1% no
ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā
2020.gada attiecīgajā laika periodā un par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā
iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie
darbaspēka apsekojuma rezultāti.
2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 74,7 tūkstoši
bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,4 tūkstošiem jeb 0,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 0,9
tūkstošiem jeb 1,2% mazāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka sieviešu vidū
bezdarba līmenis šogad pirmajā ceturksnī bija zemāks nekā vīriešiem – attiecīgi
7,5% un 8,6%.
2021.gada pirmajā ceturksnī 39,7 tūkstoši bezdarbnieku
bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā
pirms gada, bet par 0,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Vienlaikus 14,6 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus, kas
ir par 1,6 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 1,2 tūkstošiem mazāk nekā
pērn ceturtajā ceturksnī.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 20,4 tūkstoši
ilgstošo bezdarbnieku, proti, iedzīvotāju, kas bez darba ir gadu un vairāk.
Salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo ceturksni ilgstošo bezdarbnieku skaits
samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni –
par 0,2 tūkstošiem.
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā
šogad pirmajā ceturksnī veidoja 27,3%, kas ir tik pat, cik iepriekšējā
ceturksnī, bet par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī.
Šogad pirmajā ceturksnī jauniešu vidū jeb starp
iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir
par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par pieciem procentpunktiem
vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir
samazinājies par 0,5 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni
palielinājies par 2,3 tūkstošiem.
2021.gada pirmajā ceturksnī starp visiem
bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,8
procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par
3,2 procentpunktiem.
Šogad pirmajā ceturksnī 30,4% no visiem jauniešiem
bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu
(bezdarbnieki), bet 69,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl
mācījās un darbu nemeklēja.
Kopumā šogad pirmajā ceturksnī 33% jeb 457,4 tūkstoši
Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi,
proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo
ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 31,2
tūkstošiem jeb 7,3%, bet gada laikā – par 39,8 tūkstošiem jeb 9,5%.
Šogad pirmajā ceturksnī septiņi tūkstoši jeb 1,5%
ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr gadu
iepriekš tādu bija 3%, bet 2020.gada ceturtajā ceturksnī – 2,5%.
2021.gada pirmajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par
ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja
7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt vecuma grupā no
15 līdz 89 gadiem – 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,2 tūkstošus
iedzīvotāju.
Foto: pixabay.com
