Bezdarbnieka
palīdzības pabalstu varētu izmaksāt četrus mēnešus, tā maksimālo apmēru nosakot
130 eiro, aģentūru LETA informēja labklājības ministres padomnieks
komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.
Finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un
nodarbināto atbalstam apspriedusi iespēju ieviest šādu pabalstu, kas tiktu
izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda
beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.
Labklājības ministrija tā apmēru rosina noteikt pēc izmaksātā
bezdarbnieka pabalsta pēdējos mēnešos, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī, un
izmaksāt to četrus mēnešus pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa beigām
jeb astoņiem mēnešiem.
Šāds atbalsts pienāktos tiem bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka
pabalsta izmaksa beidzas no šī gada 12.marta līdz 31.augustam.
Pabalstu izmaksātu par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona
sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā četrus
mēnešus. Tāpat plānots, ka šis atbalsta mehānisms pastāvēs līdz 2020.gada
31.decembrim.
Vienlaikus, pabalsta saņēmēja pienākums būs turpināt piedalīties
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) noteiktajās aktivitātēs, tostarp,
turpināt darba meklēšanu un pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, kā arī ievērot
citus NVA nosacījumus.
Plānots, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nevarēs saņemt
vienlaicīgi ar kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem, valsts pensijām,
apdrošināšanas atlīdzību vai ikmēneša atlīdzību bezdarbniekam par algoto
pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka Covid-19
krīzes dēļ daudziem cilvēkiem izredzes atrast darbu ievērojami samazinājušās,
tāpēc viņa kopā ar Labklājības ministrijas ekspertiem nākusi klajā ar
iniciatīvu par bezdarbnieka palīdzības pabalstu.
“Mans priekšlikums paredz cilvēkiem, kuriem beidzies
bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods un viņi nevar atrast jaunu darbu,
pabalstu izmaksāt vēl četrus mēnešus,” skaidroja ministre.
Priekšlikumu vēl vērtēs koalīcijas sadarbības sanāksmē, un tas
jāvirza izskatīšanai valdībā un Saeimā.
Kā vēstīts, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības
Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis
virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu
darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa
maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim
gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt
savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā
atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var
pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu
finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija
“Altum”.
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē
pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo
seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts
Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
Foto: pixabay.com
