Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 20 000 brīvu
darbavietu, kas ir par 10 400 jeb 34,2% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā
periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp sabiedriskajā sektorā 2020.gada otrajā ceturksnī
bija vidēji 8100 brīvu darbavietu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš,
bet privātajā sektorā – 11 900, kas ir kritums par 45,7%.
Salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, brīvo
darbavietu skaits palielinājies par 8,2% jeb 1500. Tostarp privātajā sektorā
brīvo darbavietu skaits audzis par 11,8% jeb 1300, bet sabiedriskajā – par 3,3%
jeb 300.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām
un brīvajām kopā) 2,2% šogad otrajā ceturksnī bija brīvas, no tām sabiedriskajā
sektorā – 2,8%, bet privātajā sektorā – 1,9%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada
otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto
darbavietu skaits samazinājies par 41 600 jeb 4,5%. Privātajā sektorā aizņemto
darbavietu skaits sarucis par 35 700 jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā – par
5900 jeb 2%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto
darbavietu skaits samazinājies par 19 600 jeb 2,2%. Privātajā sektorā tas
samazinājies par 15 000 jeb 2,4%, bet sabiedriskajā sektorā – par 4600 jeb 1,6%.
No visām darbavietām visaugstākais brīvo darbavietu
īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5%, kā arī
iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.
2020.gada otrajā ceturksnī pieprasījums pēc
darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk
– pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju
darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un
zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī
speciālistiem.
Šogad otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu
īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3%,
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,9%, ieguves rūpniecības un
karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē – 2,8%.
Reģionos 2020.gada otrajā ceturksnī visaugstākais
brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,7% jeb 13 300, savukārt
zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 800.
Salīdzinot Baltijas valstis, 2020.gada otrajā
ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars (2,2%) bija Latvijā. Lietuvā
un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,3%, bet vidēji Eiropas Savienībā –
1,6%. Gada laikā brīvo darbavietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par
34,2%, kamēr Igaunijā kritums bija par 27,7%, bet Lietuvā – par 7,4%.
Foto: pixabay.com
