Covid-19 krīzē nonākušiem uzņēmumiem varētu kompensēt daļu
apgrozāmo līdzekļu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi
nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto ekonomisko seku
novēršanai.
Piektdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē
FM informējusi par šonedēļ finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba
grupā pārrunātajiem atbalsta virzieniem Covid-19 radīto ekonomisko seku
novēršanai.
Valdība lēma, ka līdz otrdienai, 10.novembrim, jābūt
izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam.
Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos –
pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē
ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā.
Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs
nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs
pārkvalificēšanas programmu klāsts.
Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba
devējiem, kuri Covid-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi
paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt,
rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu
piešķiršanas un apmaksas kārtību uz Covid-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas
ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās
priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot
drošāku vidi darbiniekiem.
Ja Covid-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs daļēji vai
pilnībā jāaptur saimnieciskā darbība, tiek plānots vērtēt iespēju piešķirt
uzņēmējiem atbalstu, lai kompensētu daļu apgrozāmo līdzekļu. Atbalsta
instruments būtu atkarīgs no uzņēmuma pilnīgas vai daļējas darbības
apturēšanas.
Nolemts, ka atbalsta pasākumus un priekšlikumus
detalizēti izstrādās atbildīgās nozaru ministrijas un iesniegs izskatīšanai to
nākamajā vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē,
pirms tam nodrošinot diskusiju par priekšlikumu saturu un ieviešanu ar nozares
organizācijām.
Vienlaikus vadības grupā uzņēmējdarbības un
nodarbināto atbalstam pastāvīgi tiks izskatīti nozaru ministriju un nevalstisko
organizāciju iesniegti konkrēti priekšlikumi dažādu dzīves situāciju un
problēmjautājumu risināšanai, kas radušies Covid-19 izplatības rezultātā.
Vadības grupa, atbildīgās nozaru ministrijas, nozaru pārstāvji turpina aktīvu
darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes un izvērtēšanas. Tāpat paredzēts
vienoties arī par kārtību, kādā valsts un pašvaldības solidāri rūpējas par valsts
un pašvaldību komersantu atbalstu.
Finanšu ministrs iepriekš informēja, ka valstī nosakot
jaunus ierobežojumus, darba ņēmējiem atkal sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus,
bet šoreiz šis pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām
sociālajām iemaksām.
Reirs uzsvēra, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas
izsludināšanas vai jaunu ierobežojumu dēļ uzņēmējiem un darba ņēmējiem būs
nepieciešama palīdzība, valsts to garantēs.
“Tas ir iespējams, ņemot vērā mūsu uzkrāto
pieredzi pavasarī, kad bijām viena no pirmajām valstīm, kas ātri sāka sniegt
palīdzību,” sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka turpmāk palīdzība tiks
mērķēta, proti, ja ierobežojumu dēļ tika apturēta kādas nozares darbība, tad
valsts sniegs palīdzību šai nozarei.
Pēc Reira teiktā, atbalsts varētu tikt sniegts gan
dīkstāves pabalstu, gan subsidēto darba vietu atbalsta veidā. “Mums ir
jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēkiem ir iztikas līdzekļi,” sacīja
finanšu ministrs.
Reirs atzina, ka atšķirībā no pavasara, kad dīkstāves
pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā par darbinieku veiktās sociālās iemaksas,
šoreiz šis pabalsts tiks sniegts minimālā apmērā, par atskaites punktu ņemot
minimālo algu, kas patlaban ir 430 eiro.
Foto: pixabay.com
