Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk
skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu
75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, otrdien pēc valdības
sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Reirs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM)
izskatīšanai ceturtdien valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu
uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, Covid-19 visvairāk
skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no
strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.
Nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, tiks
izstrādās FM sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru,
tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida
palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un
restorāniem.
Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts
varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja
ārkārtējo situāciju, tātad ar 12.martu.
Reirs skaidroja, ka valsts atbalsts attieksies
tikai uz uzņēmumu darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes
locekļiem.
Vienlaikus Reirs atzina, ka atbalsta sākotnējā posmā būs grūti izkontrolēt,
cik godprātīgi šis atbalsts tiek izmantots, piemēram, uzņēmumam pieprasot atbalstu
sešiem darbiniekiem, lai gan reāli nodarbināti ir trīs. Tajā pašā laikā
potenciāli negodprātīgu rīcību varēs izkontrolēt Valsts ieņēmumu dienests
(VID), kam būs informācija par uzņēmuma naudas plūsmu un aktivitāti.
Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav
nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie
var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem
uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.
Tāpat Reirs stāstīja, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo valsts
atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī piebilda, ka
tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir reģistrējušies Nodarbinātības
valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus pabalstus, jo ir iestājies sociālās
apdrošināšanas gadījums. “Visiem, kas ir maksājuši nodokļus, ir tiesības
saņemt likumā noteiktus pabalstus,” uzsvēra finanšu ministrs.
Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, tad darba devējs
varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un izmantot valsts
atbalstu.
Papildus Reirs informēja, ka bez minētā atbalsta pasākuma plānots piedāvāt
atcelt patlaban spēkā esošo prasību, ka pašnodarbinātajiem ik ceturksni ir
jāveic avansa maksājums.
Tāpat tiks piedāvāts diskutēt par soda uzrēķina atcelšanu gadījumos, kad
tiek kavēti maksājumi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem un īri.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumiem kopumā ir pieejami
līdz miljardam eiro, tāpat pastāv iespēja izmantot atlikušos Eiropas Savienības
(ES) fondus 600 miljonu eiro apmērā. Nozaru ministrijas ir aicinātas izvērtēt
tos ES fondu projektus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi, un izskatīt iespēju
šos līdzekļus novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kas ir cietuši krīzē.
Reirs arī norādīja, ka no Eiropas Investīciju banka (EIB) ir pieejami 400
miljoni dažādiem finanšu instrumentiem.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās
slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets
otrdien atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt
slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu
brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības
atbalstu finanšu instrumentu veidā.
Foto: pixabay.com
