Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+27° C, vējš 2.82 m/s, D-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Darba devēji un arodbiedrības līdz nākamā gada sākumam turpinās sarunas par iespējamu minimālās algas celšanu no 2023.gada

Darba devēju un arodbiedrību organizācijas līdz nākamā gada
sākumam turpinās sarunas par iespējamu minimālās algas celšanu no 2023.gada,
otrdien nolemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmes
laikā, kurā valdības pārstāvji ar sociālajiem partneriem izskatīja ar nākamā
gada valsts budžetu saistītos jautājumus.

Sanāksmes laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
(LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns ierosināja kā priekšlikumu noteikt
minimālās algas celšanu no 2023.gada līdz 600 eiro, tomēr citas iesaistītās
puses uzskatīja, ka par konkrētu summu spriest pašlaik vēl nebūtu objektīvi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, viņa
ieskatā, minimālās algas celšanai Latvijā pašlaik ir pārāk liels ēnu ekonomikas
apjoms, tādējādi pirms lēmuma celt minimālo atalgojumu, vispirms jānovērš šī
problēma, kā arī jāveicina konkurētspēja starp dažādiem uzņēmējiem, no kuriem
daži maksā pilnas algas, bet citi tikai daļu no minimālās algas. Ministrs
minēja Lietuvas piemēru, kas arī ilgstoši nespēja samazināt ēnu ekonomikas
apmērus, tomēr, kad to panāca, pēdējo gadu laikā ir spējusi krietni pacelt arī
minimālo atalgojumu valstī.

Tāpat sēdes laikā saistībā ar nākamā gada budžetu
izvērsās plašāka diskusija par mediķu algām. Latvijas Darba devēju
konfederācijas (LDDK) Veselības aprūpes darba devēju asociācijas
izpilddirektore Ināra Pētersone skaidroja, ka pašreizējā situācija medicīnas
nozarē strādājošie ir ļoti nobažījušies – lai gan jomas darbiniekiem ir
noteikts algu palielinājums, tas ticis izdarīts uz Covid-19 piemaksu rēķina.
Tas nozīmē – ja šīs piemaksas beigsies, mediķu algas atgriezīsies iepriekšējā
līmenī. Tādēļ būtu nepieciešams rast papildus finansējumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda
viedokli, ka tas, kā medicīnas nozares algu sistēma pašlaik un kā tā
izskatījusies pirms pāris gadiem, nav salīdzināms, jo algu apmērs ir
dubultojies. Tādēļ, lai gan viņš saprot medicīnas nozares bažas, šie ir
sistēmiski izaicinājumi, ko nevar atrisināt īstermiņā, tādēļ pie tiem nākotnē
būs jāturpina strādāt.

Tāpat sanāksmes dalībnieki uzklausīja vairākas
prezentācijas. Tostarp LDDK pārstāvji atzīmēja savus ieteikumus, lai varētu
sniegt konceptuālu atbalstu 2022.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta
ietvara likumprojektam 2022.-2024.gadam. LDDK uzsvēra, ka ir kritiski paredzēt
risinājumus jautājumos, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu un izmaksu
konkurētspēju, mobilitāti, produktivitāti un konkurētspēju eksporta tirgos,
kvalificēta darbaspēka pieejamību, atalgojuma sasaisti ar produktivitāti,
publiskā sektora, īpaši pašvaldību, strukturālajām reformām, tām pieejamo
valsts finansējumu sasaisti ar administratīvo izdevumu samazinājumu.

Tāpat LDDK vērsa valdības pārstāvju uzmanību uz jau
minēto veselības aprūpes finansējumu, tajā skaitā investīciju salāgošanu ar jau
ieguldītajām investīcijām, pacientu vajadzībām un personāla pieejamību,
energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu valsts apmaksātajiem izglītības,
veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Vienlaikus LDDK aicināja regulāri informēt par visa
veida publisko finanšu resursu pieejamību, to veidojošajām komponentēm, kā arī
par plānotajām publiskajām investīcijām, to pieejamību, atdeves rādītājiem un
ietekmi uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī vistuvākajā laikā
atgriezties pie dialoga par Latvijas darbaspēka nodokļu un citu izmaksu
konkurētspēju, lai sagatavotu priekšlikumus to samazināšanai līdz
konkurētspējīgam līmenim Baltijas mērogā.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri